Līgumi parakstīti, un tas nozīmē, ka darbu uzsākšanai dots atskaites punkts. Tikai tagad iedomātais laikrādis laiku skaitīs atpakaļ – līdz Okupācijas muzeja pārbūves un mākslas objekta Vēstures taktīla atklāšanas gadam, dienai un stundai.
Vakar Latvijas Okupācijas muzeja ēkā Vecrīgā VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) parakstīja līgumu ar a/s Skonto būve par muzeja ēkas pārbūvi un jaunās piebūves Nākotnes nams būvniecību un atsevišķi - par piemiņas mākslas objekta Vēstures taktīla būvprojekta izstrādi, mākslas daļas ražošanu, uzstādīšanu un būvuzraudzību. Tas gan nenozīmē, ka abi objekti tiks pabeigti vienlaikus. Muzeja ēkai jaunais veidols gan iekšpusē, gan ārpusē jāiegūst 12 mēnešu laikā, atskaiti sākot kopš vakardienas, bet Vēstures taktīla tiks īstenota kārtās, tātad - pa daļām.
IEDVESMA NO EKSPONĀTA. Mākslinieks Kristaps Ģelzis stāsta, ka padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla Vēstures taktīla galvenās sienas motīvs radies, iedvesmojoties no Okupācijas muzeja eksponāta - kabatlakatiņa, ko izšuvusi Mērija Stakle. Mākslinieks vēlētos, lai Vēstures taktīlas vērotāji tajā saskata gan tautas kopējo, gan katrs savu stāstu / Publicitātes foto
Tas saistīts ar līdzekļiem. Ir nauda - būvē. Nav naudas - nebūvē. Vai būvē pa daļām. Tomēr vakar kā Nākotnes nama un Vēstures taktīlas bremzējošie faktori tika piesaukta pat piektā kolonna (atsauce uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu), gan dots mājiens, ka vēsture visu saliks savās vietās un atklās patiesos pretdarbības iemeslus (atsauce uz kultūras ministri Daci Melbārdi).
Publicitātes foto
Ja par pēdējos pāris gados neuzsākto Nākotnes nama būvniecību ticis pārmests Rīgas domei un Rīgas pilsētas būvvaldei, kā dēļ 2016. gadā bija pat jāpieņem Latvijas Okupācijas likuma grozījumi, tad jāatgādina, ka šis likums ir spēkā kopš 2006. gada un Valda Dombrovska vadītā valdība jau 2011. gadā pieņēma lēmumu finansēt Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa izveidi, Latvijas Okupācijas muzeja ēkas renovāciju un paplašināšanu un darbus pabeigt līdz 2013. gadam. Šis gan nav vienīgais atliktais termiņš. Jācer, ka pēdējie, nevis beidzamie, grozījumi ir veikti 2016. gada 14. novembrī, kad tika grozīts 2011. gada 8. jūlija Ministru kabineta rīkojums un valsts budžetā Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla ansambļa īstenošanai piešķirti 7 392 743 eiro.
Vēstures taktīla gaida jau kopš 2007. gada. Viens no tās autoriem - mākslinieks Kristaps Ģelzis - vakar sacīja, ka desmit gadu laikā viņš arvien ir meklējis kādu motīvu, lai pārbaudītu, vai šis darbs ir aktuāls. Un arvien sev atklājis, ka ir aktuāls. Viņš cer, ka sabiedrībai būs tuva memoriāla ideja - atdzīvināt tautas upuru piemiņu, iesaistot ikdienas pilsētu dzīvās skaņas piemiņas kompleksa funkcijas un arhitektūras formā un simboliski savienot pagātni un nākotni, personīgo un publisko.
Latvijas Okupācijas muzeja direktors Gunārs Nāgels uzsvēra, ka Nākotnes nama būvniecība un jaunas ekspozīcijas izveide tajā ir nepieciešama, jo ir svarīgi, ka augstas ārvalstu amatpersonas «mūsu vēsturi uzklausa no mums, nevis no naidīgiem spēkiem». Viņš ir gandarīts, ka Latvijas simtgadē Okupācijas muzejs un tā darbinieki un domubiedri ir guvuši apliecinājumu, ka šis projekts tiks īstenots drīzumā, nevis atkal atlikts uz kārtējo desmitgadi vai ilgāk.
Plānots, ka šā gada novembrī tiks likts Nākotnes nama pamatakmens. Latvijas Okupācijas muzeja pārbūves un jaunās piebūves Nākotnes nams kopējās būvniecības izmaksas ir 5,19 miljonu eiro, un darbi ir jāpabeidz 12 mēnešos no līguma parakstīšanas brīža. Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla Vēstures taktīla I kārtai (būvprojekta izstrādei, mākslas daļas izgatavošanai, uzstādīšanai un būvprojekta realizācijas autoruzraudzībai) paredzēti 1,149 miljoni eiro, darbu izpildes termiņš - 32 mēneši no līguma parakstīšanas brīža.
***
2007. gadā Kultūras ministrija un Rīgas dome vienojas par Latvijas Okupācijas režīma laikā represēto piemiņas vietas izveidi Strēlnieku laukumā. Ministrijas rīkotajā metu konkursā par labāko atzīta objekta Vēstures taktīla ideja.
2007. gadā VAS Valsts nekustamie īpašumi, Aizsardzības ministrija, Kultūras ministrija un Rīgas dome noslēdz līgumu par memoriāla projektēšanu un būvniecību.
2009. gadā Aizsardzības ministrija paziņo, ka naudas nav, un no projekta īstenošanas izstājas.
2010. gadā ar Ministru kabineta rīkojumu darbs pie projekta uz laiku tiek apturēts.
2011. gadā ar Ministru kabineta rīkojumu memoriāla īstenošanai tiek piešķirti līdzekļi Kultūras ministrijai.
2014. gadā tiek atsākts darbs pie memoriāla būvprojekta, samazinot tā apjomu.
2016. gadā Valsts nekustamie īpašumi sāk risināt jautājumu par Rīgas pašvaldībai piederošā zemesgabala daļas pārņemšanu valsts īpašumā, lai varētu uzbūvēt memoriālu.
2018. gada 29. maijā tiek noslēgts līgums ar SIA Taktila par memoriāla būvprojekta izstrādi, vides objekta mākslas daļas izgatavošanu, uzstādīšanu, būvprojekta īstenošanas autoruzraudzību.
Avots: VNĪ
