Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijā slēgta pieeja Kremļa propagandas kanāliem, arī izklaides saturam. Taču sociālajos tīklos tādas pašas un vēl radikālākas ziņas ir brīvi pieejamas un tiek aktīvi izplatīta, arī ar Krievijas finansējuma palīdzību. Līdz šim tās nav panākušas sabiedrības radikalizēšanu, tad Okupācijas muzeja dedzināšanas gadījums rāda, ka tās radījušas labvēlīgu augsni vervēšanai provokācijām, ziņo "Nekā personīga".
Šonedēļ Rīgas apgabaltiesa nolēma paturēt apcietinājumā Mariju Dzeni - vienu no trim, ko marta sākumā policija aizturēja saistībā ar Okupācijas muzeja dedzināšanu. Viņa apgalvo, ka par uzbrukumu neko nav zinājusi, bet naktī, kad tas notika, bija izbraukusi no savas dzīvesvietas Olainē uz Rīgu pastaigāties.
Otrs apcietinātais - Vitālijs Lukjanovičs - ir Dzenes bērna tēvs, bet trešo - Valentīnu Razmericu - viņa neesot pazinusi. Arī viņi aizvien turpina būt apcietinājumā. "Nekā personīga" rīcībā esošā informācija liecina, ka viņiem par uzbrukumu bija piesolīta nauda. Ir aizdomas, ka šī ir daļa no plašākas Krievijā vadītas operācijas.
10.martā
RIHARDS KOZLOVSKIS
Iekšlietu ministrs ("Jaunā Vienotība")
Šīs personas bija veikušas priekšdarbus. Tas nebija tāds pēkšņs huligānisks izlēciens. Es domāju arī, ka nav tā, ka tie 3 ir vienīgie potenciāli vainīgie. Es domāju, ka izmeklēšanas ceļā, kas šobrīd aktīvi notiek, jābūt vēl personām.
Februāra sākumā Valsts drošības dienests aizturējis arī kādu Krievijas un Igaunijas dubultpilsoni, kurš Džūkstē ar sarkanu krāsu aplēja piemiņas akmeni leģionāriem.
Ap to pašu laiku Igaunijas Drošības dienests aizturēja sešu personu grupējumu, kas Krievijas specdienestu uzdevumā bija izdemolējuši iekšlietu ministra auto un piemiņas vietas.
JĀNIS SĀRTS NATO stratēģiskās izcilības centra direktors
Tas, ko Krievija mēģina panākt, ir tādu nedrošības un baiļu sajūtu mūsu reģionā, kurā jāskatās ne tikai, ko viņi dara informācijas telpā, bet arī šis pats dedzināšanas gadījums, mašīnu vandālisma gadījums - tādas fiziskas izpausmes, kas rada sabiedrības nedrošību un droši vien tiks papildināts ar citām lietām.
Krievijas metodes jau pazīstamas - nelegālo imigrantu plūsma uz Latvijas austrumu robežu, kiberuzbrukumi, propagandistu draudi. Tagad arsenālam pievienojies arī vandālisms. VDD statistika rāda, ka 2022. gadā tādas prokremliskas aktivitātes kā Z burtu ķēpāšana vai Krievijas karoga izkāršana fiksēta vairāk 700 reizes, bet pagājušajā gadā tādu gadījumu bija daudz mazāk 200. Šogad jūtama pēkšņa vandāļu uzdarbošanās. Divus no ķēpātājiem pagājušajā nedēļā policija aizturējusi.
JĀNIS SĀRTS NATO stratēģiskās izcilības centra direktors
Mūsu reģionā nav ārkārtīgi raksturīgi, ka tā radikalizācija uzskatos, kas ir notikusi šādās digitālās platformās, pārvēršas ļoti aktīvā rīcībā. Es domāju, tur jābūt vēl citiem stimuliem, lai šādas pārliecības bāzes veiktu rīcību, kas ir ar pietiekami augstu risku tam pašam cilvēkam, kas to dara.
Visticamāk potenciālo vandāļu vervēšana notiek sociālajā platformā "Telegram". Tādā veidā organizācija "Baltijas antifašisti" atrada cilvēkus, kas palīdz vākt un nodot ziņas Krievijas izlūkdienestiem. Pret vairākiem šīs organizācijas pārstāvjiem izmeklēšana noslēgusies un nonākusi tiesā. Tas nav vienīgais pretvalstiskais "Telegram" bāzētais kanāls. Sākumā sarunas notiek publiski, tad šaurākās slēgtās grupās. Tiesa gan - savervēt cilvēkus izlūkošanai vai vandālismam nevar, ja viņi jau nav pretvalstiski noskaņoti.
MĀRTIŅŠ HIRŠS Pētnieks
Bieži tas putina paziņojums ir daudz maigāks nekā tas stāsts, kas ir sociālajos tīklos. Telegramā un Tiktokā ir pavisam radikāls saturs, to cilvēki izpušķo tā, lai tas labāk izplatītos. Aptuveni ceturtdaļa krievvalodīgo patērē Telegram un Instagram, kur tie filtri vispār nav. Tur propaganda brīvi izplatās.
Sociālo tīklu algoritms strādā tā, lai cilvēks platformā pavadītu pēc iespējas vairāk laika. Ja esi noskatījies vienu video par to, kā Latvijā apspiež krievus, tad nākamajā reizē tev piedāvās noskatīties vēl desmit.
Saistībā ar Okupācijas muzeja dedzināšanu aizturētais Lukjanovičs līdz pat savai aizturēšanai bijis ļoti aktīvs sociālajā tīklā "Facebook". Viņš redzams kreklā ar marihuānas attēlu, demonstrē savu tetovējumu ar tā saukto zagļa zvaigzni - Krievijas cietumu un bandu kultūrai raksturīgu simbolu. Šis pats simbols redzams vairākās lapās, ar kuru ierakstiem Lukjanovičs dalās.
Lielākajā daļā viņa pārpublicēto video un foto redzamas automašīnas, pārsvarā BMW. Viņš dalās arī ar tekstiem un fragmentiem no krievu seriāla "Brigada", kura stāsta par vairākiem draugiem, kas no sīkiem bandītiem kļūst par ietekmīgu organizētas noziedzības grupu. Redzamas atsauces arī uz filmu "Brat 2". Tā ir 90. gadu kulta filma, kuru daži pētnieki raksturo kā redzamāko krievu fašisma kustības aizsākumu.
MĀRTIŅŠ HIRŠS Pētnieks
Krievijā ir ļoti daudz iekšēju problēmu gan ekonomikā, gan sabiedrībā. Lai šīs problēmas paslaucītu zem tepiķa, viens veids ir uzsvērt savu diženo pagātni, uzsvērt, ka tu esi konfliktā ar ārējo ienaidnieku.
Agresija, bruņotas bandas, norobežošanās no pārējās sabiedrības interesēm, koncentrējoties tikai uz savām. Tādi ir krievu popkultūras galvenie vadmotīvi.
Lukjanovičs patērējis krievu kino, humora šovus un vēlējies izrādīt savu piederību bandu kultūrai. Saturs lielākoties ir no Krievijā bāzētām "Facebook" un "Instagram" lapām. Tās publicē jokus, iedvesmojošus citātus un tiem pa vidu - īsus video, kuros Krievijas prezidents Putins draud Rietumiem un stāsta par Krievijas varenību. Pēdējos mēnešos šāds saturs arvien biežāk parādās arī Lukjanoviča "Facebook" laika joslā. Viņš pārpublicējis arī vairākus video ar nu jau mirušo krievu galēji labējo politiķi Žirinovski. Tur parādās arī krievu armiju slavinoši un Ukrainu nicinoši video.
Ar saturu par Latviju viņš dalās reti. Boksera Maira Brieža video; Latvijas robežzīme ar uzrakstu, ka imigranti laipni lūgti, bet te nav darba, naudas un nākotnes; foto, kurā apgalvots, ka Dienvidu tilts izmaksājis vairākas reizes dārgāk nekā iespaidīgs viadukts Ķīnā.
MĀRTIŅŠ HIRŠS Pētnieks
Kremlis bieži "ieķeras" tajās problēmās, kas ir Rietumos, Latvijā. Latgalē par koalīcijas partijām nebalso arī latvieši. Ir sociāla, politiska atstumtība no centra, no Rīgas. Ir arī ienākumu līmenis daudz zemāks. Ja mēs neizdarām savus mājasdarbus, Kremlim ir viegli ieķerties šo cilvēku sirdīs un prātos.
Starp avotiem, ko Lukjanovičs pārpublicē, ir partijas "Tautas varas spēks" Valentīns Jeremejevs. Viņš bieži izplata sazvērestības teorijas un viņa publicētais saturs parādās arī Krievijas televīzijās.
Janvāra vidū Lukjanovičs ievieto video no Latvijas Krievu Savienības profila. Tā tagad sevi pārsaukusi par Centra partiju. Video ir 2021. gadā uzņemta dokumentālā filma "Okupācijas rēgs", kas stāsta par to, ka Latvija Padomju savienībai pievienojās labprātīgi, bet laiks kopš neatkarības atjaunošanas patiesībā ir trešā okupācija.
Filmas režisors ir Andrejs Jakovļevs - Krievijas finansētās interneta ziņu lapas "Baltnews" redaktors, bijušais Tatjanas Ždanokas deputātes palīgs Eiroparlamentā un Latvijas Krievu savienības biedrs. Tagad viņš ir viena no 14 personām, pret kurām pagājušā gada septembrī prokuratūrai nodota lieta par sankciju pārkāpšanu.
Cits Latvijas informācijas avots ir “IMHO Club.lv”. Tāda nosaukuma interneta vietne Latvijā ir aizliegta, tās veidotāji Jurijs Aleksejevs, Dimitrijs Sustretovs un Pjotrs Pogorodnijs ir apsūdzēti par darbībām, kas vērstas pret Latvijas suverenitāti. Taču ar starptautisku domēnu .org tā pati lapa turpina darboties un Latvijā tai pieeja nav bloķēta. Arī "Facebook" un citos tīklos IMHO club turpina stāstīt par to kā Latvijā valda rusofobija un pagrimums. Ar šo saturu dalījies arī par uzbrukumu Okupācijas muzejam aizturētais Lukjanovičs.
Purvciema dzīvoklī reģistrētā biedrība kopš savas dibināšanas 2013. gadā saņēmusi naudu tikai no diviem avotiem - Rietumu bankas un Kremļa paspārnē izveidota tautiešu tiesību aizsardzības fonda. No tā paša fonda vairāku gadu garumā finansējums nāca arī Tatjanas Ždanokas dibinātai biedrībai.
2013.un 2014. gadā Kremļa fonds IMHO klubam pārskaitīja kopā 140 tūkstošus eiro. Rietumu bankas ziedojums bija pieticīgāks - nepilni septiņi tūkstoši eiro. Neizdevušās valsts kampaņa ir Kremļa apmaksāta, taču pētnieki uzsver, ka tā ir efektīva tādēļ, ka izmanto un sev vajadzīgajā virzienā pavērš reālu neapmierinātību.
MĀRTIŅŠ HIRŠS Pētnieks
Tas, ko mēs darām darbā, intervējam cilvēkus, taisām fokusgrupas, gribam saprast, ko viņi domā. Kā viņi redz pasauli - īpaši mazturīgie- ka politiķiem viņi galīgi neinteresē, viņus aizvaino tas, ka uz Ukrainu tiek sūtīti 650 miljoni un viņiem personīgi nekā nav. Viņš gribētu, lai tie 650 miljoni uz to Latgali aizietu. Protams, šim cilvēkam nav nekādas izpratnes par ģeopolitiku, par drošību, viņu tas neinteresē.
Kremļa stāstiem, ka Latvija ir izgāzusies valsts, ir ļoti viegli pārliecināt šos cilvēkus, jo tā ir tā realitāte, kurā viņi diemžēl dzīvo. Ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju ir uz nabadzības sliekšņa.
Saistībā ar Okupācijas muzeja dedzināšanu aizturētie cilvēki ir Latvijas pilsoņi. Viņi jau vairākkārt nonākuši konfliktā ar likumu, tostarp par noziegumiem, kas saistīti ar narkotikām.
