Lai arī Rēzekne visbiežāk tiek pieminēta kā viena no tām pilsētām, kur valda vislielākais bezdarbs, situācija nemaz nav tik kritiska, kā nezinātājam var šķist, – visur valda rosība, būvē un uzpoš. Par savu pilsētu stāsta pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs.
– Viens no nozīmīgākajiem objektiem, var teikt, visā Latgales reģionā ir topošais Austrumlatvijas reģionālais daudzfunkcionālais centrs, kura kopējā vērtība lēšama vairāk nekā 12 miljonu latu apmērā. Ko iegūs Rēzekne, kad šis objekts būs pabeigts?
– Dome šobrīd īsteno vairākus nozīmīgus projektus, lai stiprinātu Rēzekni kā reģiona attīstības virzītājspēku. Daudzfunkcionālās koncertzāles projekts ir viens no vērienīgākajiem projektiem, ko patlaban īstenojam līdzās citu sabiedrisku ēku izbūvei un pilsētas infrastruktūras sakārtošanai. Tā mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu kultūras pakalpojumu pieejamību reģionā. Centrs būs piemērots daudzveidīgu profesionālās skatuves mākslas pasākumu, muzikāli dramaturģisku uzvedumu, koncertu (objektam izvirzītas augstas akustiskās prasības), teātra izrāžu un citu pasākumu norisēm, kino demonstrēšanai, konferenču un kongresu rīkošanai. Šeit mājvietu radīs pilsētas kolektīvi, orķestris, kura vajadzībām dome spiesta īrēt telpas. Te atradīsies arī Dzimtsarakstu nodaļa. Savas durvis Austrumlatvijas daudzfunkcionālais centrs vērs nākamgad.
Jāpiekrīt, ka daudzfunkcionālā centra būvniecība ir zināms izaicinājums pašvaldībai, tomēr tajā pašā laikā šādu objektu būvniecība ir arī viens no pilsētas pievilcības elementiem potenciālo investoru acīs un arī solis ceļā uz kopēju pilsētas izaugsmi.
– 2010. gadā pabeigta Ziemeļu rajona katlumājas rekonstrukcija, tagad ir uzsākts projekts Centra rajona katlumājas rekonstrukcijai.
– Jā, katlumāju rekonstrukcija visupirms ļauj samazināt dabasgāzes patēriņu, kas ļauj noturēt apkures tarifus pašreizējā līmenī un rīkoties, lai samazinātu tarifus. Siltumapgādes sistēmas sakārtošana ir viens no prioritārajiem uzdevumiem pašvaldības darbā.
Katlumāju sakārtošanu veicam pēc plāna. Pagājušajā gadā tā bija Ziemeļu rajona katlumājā. Nupat esam uzsākuši Centra katlumājas rekonstrukciju par 1,3 miljoniem latu. Plānots, ka ieregulēšanas režīmā jaunie katli sāks ražot siltumu jau februārī, bet pilnīga katlumājas nodošana paredzēta nākamā gada jūlijā. Drīzumā Rēzeknes centra rajona katlumājā sāksies koģenerācijas iekārtu uzstādīšana. Tiks uzstādītas divas koģenerācijas iekārtas (4 MW), kas izmaksās 3,5 miljonus latu.
– Siltuma ekonomija ir tas instruments, kas dod iespēju samazināt maksājumu arī tad, ja tarifs paliek iepriekšējā līmenī. Cik aktīvi Rēzeknē tiek izmantots pieejamais ES fondu līdzfinansējums ēku siltināšanai?
– Ja runājam par daudzdzīvokļu mājām, jāteic – situācija nav iepriecinoša. Tikai dažu māju iedzīvotāji ir izlēmuši veikt savas mājas renovāciju. Pārējie, šķiet, baidās uzņemties kredītsaistības. Patiesībā ir tā, ka, arī maksājot kredītu, kopējais maksājums par siltumu ir mazāks par iepriekšējo.
Savukārt attiecībā uz pašvaldības ēku siltināšanu situācija ir daudz labāka – esam iesaistījušies Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansētajā projektā Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai Rēzeknes pilsētas pašvaldības ēkās. Projekts paredz piecu iestāžu siltināšanu, proti, Rēzeknes 3., 5. un 6. vidusskolas, Rēzeknes valsts poļu ģimnāzijas, Rēzeknes pilsētas pensionāru sociālās aprūpes centra siltināšanu, apgaismojuma nomaiņu, ventilācijas sistēmu izbūvi un renovāciju. Kopējās projekta izmaksas ir 1,9 miljoni lati, no tiem finanšu instruments sedz 750 tūkstošus latu. Pērn siltinājām četrus bērnudārzus par gandrīz 1 miljonu latu.
– Rēzekne šobrīd tiešām ļoti aktīvi apgūst Eiropas Savienības projektu ietvaros piešķirto finansējumu. Kādi ir būtiskākie?
– Ikviens projekts ir būtisks pilsētas attīstībai, vai tas būtu liels, vai mazs. Nenoliedzami ikviens pamana, ka Rēzekne šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas. Notiek pilsētas centrālās ielas, t.i., Atbrīvošanas alejas rekonstrukcija projekta Atbrīvošanas alejas un satiksmes pārvadu rekonstrukcija, nodrošinot Rēzeknes kā Austrumlatvijas kultūras un izglītības centra pieejamību ietvaros (6,4 miljoni lati). Tā gaitā rekonstruēts satiksmes pārvads pār dzelzceļu, noslēgumam tuvojas vecā tilta nomaiņa pār Rēzeknes upi. Ieguvums būs ne tikai sakārtota brauktuve un trotuāri, bet arī jauna apgaismojuma sistēma, uzstādītas video novērošanas kameras.
Gandrīz noslēdzies projekts Piekļuves nodrošināšana Rēzeknes pilsētas jaunajiem mikrorajoniem – Stacijas ielas rekonstrukcija ar savienojošo posmu izbūvi un satiksmes pārvada būvniecību (1,6 miljoni latu), ir izbūvēts jauns un pilsētai ļoti nepieciešams tilts, pagarināta K. Valdemāra iela.
Šogad esam pabeiguši Latgales Kultūrvēstures muzeja rekonstrukciju par 0,7 miljoniem latu, drīzumā tiks izbūvēts Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs, kas pavērs jaunas iespējas radošo industriju, kā arī bērnu un jauniešu interešu izglītības attīstībai. Šī projekta kopsumma ir 6,1 miljons latu. Protams, var saukt vēl daudzus citus ne tikai pašvaldības, bet arī tās kapitālsabiedrību īstenotos projektus, to vidū ir gan ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas attīstība, gan arī Rēzeknes slimnīcas infrastruktūras attīstība.
