2.lapa
Ja plānotu pieticīgāk, varētu ietaupīt gandrīz 3 miljonus eiro. To, pabeidzot revīziju, secinājusi Valsts kontrole. “Mūsuprāt, varēja uzbūvēt ekonomiskāk, saglabājot šo depo funkcionālu un ērtu. Šajā gadījumā tiešām tās ēkas ir tik ārkārtīgi monumentālas un tik ārkārtīgi plašas, ka rodas jautājums, vai tiešām 7 ugunsdzēsēji piemēram, Valkā, vispār spēj apdzīvot šādu objektu. Vai, piemēram, tai pašā Smiltenē vai Apē, kur četri uz vietas uzturas? Mēs domājam, ka viennozīmīgi arī pēc šī standarta vadoties varēja telpas izplānot, ekonomiskāk, pārdomātākie, kaut vai, piemēram, nebūvēt trīs metrus platus gaiteņus, bet 1,4 metru, kā tas standartā noteikts,” raidījumam saka Valsts kontroles padomes locekle Ilze Grīnhofa.
Valsts kontrole salīdzinājusi uzbūvēto ar Latvijas standartu depo ierīkošanai un secinājusi, ka, piemēram, Smiltenes depo telpu platība ir par ceturtdaļu lielāka (+26%), bet Valkā - pat par 41%. Arī Ērgļos, Apē un Skrundā depo ir plašāki nekā nepieciešams. Savukārt naudas, lai, piemēram, veļas mazgātavu aprīkotu ar veļas mašīnām nav bijis.
Par topošo depo Rīgā, Jaunpils ielā, Valsts kontrole uzsver: dienests plānošanas dokumentos nav norādījis, ka uz šo ēku pārcels administrāciju - Rīgas reģiona pārvaldi. Turklāt šī ēka galu galā izrādījusies tik dārga, ka tai aizgājusi nauda, kas bija paredzēta Rojas, Liepājas un Daugavpils depo būvniecībai un Rīgā, Matīsa ielā esošā depo rekonstrukcijai. Kādēļ prioritātes saliktas šādi - procesa gaitā skaidrojums izpalicis.
“Nav pat nav pat tādas domas, ka, piemēram, nedrīkstētu novirzīt divus miljonus, kas ir paredzēti ugunsdzēsēju darba apstākļu uzlabošanai reģionos, novirzīt administratīvās ēkas celtniecībai, neinformējot Ministru kabinetu, melojot sabiedrībai par to, kam tad šie līdzekļi ir nepieciešami,” saka Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvji noliedz pārmērības. Esot bijusi iecere, ka arī reģionos darbinieku būs teju divreiz vairāk. Tam arī depo tagad uzbūvēti. Kāds bijis pamats tik optimistiskiem plāniem un grandiozām būvēm - šodien neviens vairs īsti paskaidrot nemāk. Arī ģenerālis, VUGD priekšnieka vietnieks Intars Zitāns, kurš atbildīgs par plānošanu un projektu vadību, bet iepriekš - par dienesta nodrošinājumu. Viņš uzsver, ka nevar tikai meklēt vainīgos un atbildību pārceļ uz padotajiem: “Man vairāk ir rūpes par plānošanas dokumentu izstrādi un finanšu līdzekļu sameklēšanu. Kā viņus pēc tam realizē - citi cilvēki. Es jau teicu - katrs dara savu darbu.”
