Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta jaunbūvējamajā depo Jaunpils ielā Rīgā tā tapšanas gaitā kopumā samazināta telpu platība no 2629 kvadrātmetriem līdz 2330. Taču šo izmaiņu laikā palielināta platība, kas atvēlēta Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka un viņa palīga kabinetiem. Par to ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Depo būvniecība Jaunpils ielā ir viens no faktiem, kas izpelnījies Valsts kontroles uzmanību. Iepriekš administratīvā aparāta pārcelšana uz šo ēku plānošanas dokumentos nebija norādīta. Turklāt, lai varētu uzcelt šo ēku, bijis jāpārplāno līdzekļi no citu, reģionos paredzēto depo būvniecības. Tā netika uzcelti depo Rojā, Liepājā un Daugavpilī, un rekonstruēts Rīgā, Matīsa ielā esošais depo.
“Vai mēs esam uz šodienu tik bagāti, lai būvētu lētas mantas un uzbūvētu kaut kādu depo 20-30 gadiem un pēc tam atkal ietu un prasītu naudu?”
Koriģējot telpu plānojumu Jaunpils ielā, Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka kabineta un tā priekštelpas platība izaugušas no 30 uz 47 kvadrātmetriem, bet priekšnieka palīgam - pārplānota no 20 uz 30 kvadrātmetriem.
Un vēl viens piemērs. Ēkā paredzētas divas ēdamtelpas ar virtuvi. Vienai, kas paredzēta 32 cilvēkiem, platība samazināta no 48 līdz 37 kvadrātmetriem (jeb 1,1m2 uz cilvēku). Bet otra ir acīmredzami elitārāka - divreiz mazākam cilvēku skaitam - 15, ar trīsdesmit kvadrātmetriem bijis par maz un telpa dubultota līdz 60 kvadrātmetriem (jeb 4m2 uz cilvēku).
Pirmais tika uzbūvēts Valkas depo - projektu apstiprināja pirms sešiem gadiem. Un par to, ka tas top nesamērīgi liels, jau tolaik bija izpētījis raidījums “de facto”. Turklāt 2012.gadā Valkā ar ASV finansiālu atbalstu jau tika atjaunots esošais ugunsdzēsēju depo. Taču tas VUGD netraucēja atsperties grandiozajam projektam. Jaunajam depo bija ieplānota pat sava degvielas uzpildes stacija. Visas būves izmaksas bija aprēķinātas par aptuveni sešiem miljoniem eiro. Toreiz, īsi pirms lēmuma pieņemšanas Finanšu ministrija pieprasīja paskaidrojumus. Un - burtiski pāris dienās VUGD ēkas vērienu spēja samazināt gandrīz uz pusi - līdz trim miljoniem eiro, tostarp atteicās no savas degvielas uzpildes stacijas. Turpat netālu, Valgā igauņi savu depo uzcēla vēl uz pusi lētāk - par pusotru miljonu.
VUGD priekšnieka vietnieks Intars Zitāns tolaik “de facto” teica: “Vai mēs esam uz šodienu tik bagāti, lai būvētu lētas mantas un uzbūvētu kaut kādu depo 20-30 gadiem un pēc tam atkal ietu un prasītu naudu?”
Tolaik, atšķirībā no Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrija paskaidrojumus glābējiem neprasīja. Un izskatās - nebija prasījusi arī visus šos gadus. Dienestam nākamo depo būvēšanai bija piešķirti 11,5 miljoni eiro. Galu galā izmaksas augušas un desmit depo vietā nauda pietikusi sešiem. Savukārt par amerikāņu naudu izremontēto depo Valkā tagad iznomā, jo glābējiem tas vairs nav vajadzīgs.
