3.lapa
Kalna Kaibēni jāatdzīvina
Attiecībā uz apmeklētājiem - visvairāk to ir Saulrietiem, kam pērn bijis 3000, arī Jāņaskola esot labi apmeklēta. Diemžēl Kalna Kaibēni ir viena no mazāk tūristu iecienītajām vietām (vien 1500 gadā), jo ir attālāk no lielajiem ceļiem, un jaunākajai paaudzei Mērnieku laiki ir jau mazāk zināms romāns.
Muzejs tā arī palicis starpstadijā starp padomju laiku un Kaudzīšu laiku. Lai to atdzīvinātu, noteikti vajadzētu ieguldīt lielākus līdzekļus, līdzīgi kā ar Raiņa un Aspazijas muzejiem, uzskata L. Grudule. Tur ir tik daudz saglabājies - gan ēkas, gan piemiņas lietas, mēbeles, un to atjaunošanai ar pašvaldības devumu ir par maz.
Atjaunojot gan vajadzētu atstāt visu, kā ir - izteikti memoriālu vietu. «Es te neredzu nekādu modernismu. Ja Baltā zāle ir Matīsa iekārtota, tad tai tādai arī jāpaliek. Taču atkal - te neder kaut ko piekrāsot vai pārlīmēt tapetes. Jo ēka sēžas, un, lai gan iegādātas tapetes, kas atbilst oriģinālajām, tās nevar nomainīt, jo sienas ir saplaisājušas un tās tiktu vienīgi sabojātas,» skaidro muzeju apvienības vadītāja, piebilstot, ka cerot līdz nopietnam remontam nonākt turpmāko piecu gadu laikā.
Vajag īstu remontu
Arī muzeja vadītājs Aivars Ošiņš apliecina: bez pamatīga un īsta remonta te nevar iztikt. Jāiekārto būtu arī apkure, lai ziemā muzejā varētu uzturēt vajadzīgo mikroklimatu, kas nesezonā ir «visai traks». Mitrums esot teju 100%, un tādos apstākļos nekādam remontam nebūtu jēgas. «Ja grib atjaunot krāsns apsildi, tad tās noteikti jāpārmūrē, lai riktīgi vilktu, jābūt ugunsdrošām, un arī māksliniekiem jānokrāso tādas, kādas tās bijušas,» teic muzeja vadītājs. Arī viņš neesot par to, ka te ko būtiski mainītu, jo kopš muzeja izveides 1929. gadā, kad šo ēku ieguva Izglītības ministrija, tomēr izdevies saglabāt daudzas autentiskas lietas. Tie trumpji būtu - veclaicīgā aura un sakoptā vide. Perspektīvu viņš redzot arī koku stādīšanā, jo Matīss savulaik te iestādījis daudzus, daļu pat atgādājot no ārzemēm. Te esot bijuši gan 50 ābeļu, gan 30 jāņogu krūmu, gan 1000 zemeņu stādu. Un kāpēc gan augļus un ogas neizlietot lietderīgi, piemēram, izgatavojot vīnu un to piedāvājot apmeklētājiem? Noteikti vajadzētu sakārtot arī ceļu, kas ved uz muzeju, jo tas tiešām esot liels traucēklis, jo kuram tad gribas braukt pa tādu trepi. Bet tie, kas ir atbraukuši, aizbraucot apmierināti, jo gids cenšoties katram stāstīt to, kas interesē - vai par romānu, vai par Piebalgu, vai par pašiem Kaudzītēm. Visiem vienu un to pašu neklāstot. Patiesībā - patlaban vairāk braucot tie, kam ir interese un zināšanas par Kaudzītēm. Tiesa, romānu maz ir lasījuši, zina lielākoties tikai faktus, bet arī tas nav peļami.
