Uguns postītajā atkritumu glabāšanas vietā Jūrmalā, Ventspils šosejā 47, vēl atrodas aptuveni 14 tūkstoši tonnu dažādu atkritumu, kas iespējami ātri jāizved un jāsašķiro. Daļu paredzēts sadedzināt, bet daļu nodot pagaidu uzglabāšanai.
Ugunsgrēka vietā drīzumā sāksies sakopšana. Tomēr joprojām palikuši neatbildēti jautājumi - kāpēc atbildīgās institūcijas tik ilgu laiku nepievērsa uzmanību notiekošajam, vai ugunsgrēks bijis nejaušs un kā valsts gatavojas piedzīt iztērētos 0,7 miljonus eiro no uzņēmuma, kas iepriekš strādājis ar zaudējumiem un kura pamatkapitāls ir vien 2846 eiro.
Policija soda, komisija apžēlo
Zemes vienība Ventspils šosejā 47 saskaņā ar Jūrmalas detālo plānojumu atrodas jauktas ražošanas teritorijā. Tajā drīkst izvietot tikai tādus ražošanas objektus, kas nerada būtisku piesārņojumu. Atļauta pārtikas ražošana un pārstrāde, tekstilizstrādājumu, apģērbu un ādas izstrādājumu ražošana, kokapstrāde, poligrāfijas un kinofilmu uzņēmumu ražošanas ēkas, kā arī noliktavas, nojumes, tirdzniecības objekti, degvielas uzpildes stacijas, automašīnu tehnikas apkopes un remonta ēkas u. tml. Katrā ziņā apbūves noteikumi šajā vietā izgāztuves ierīkošanu neparedz. Taču tieši tam šī vieta pēdējā laikā sāka līdzināties arvien vairāk. Jūrmalnieki, kas dzīvoja tuvumā, sūdzējās par smakām un tur saimniekojošām žurku ordām.
Pagājušā gada augustā Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policija, pārbaudot iedzīvotāju sūdzības, sodīja SIA Prima M , sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu par Jūrmalas teritorijas namīpašumu uzturēšanas, saglabāšanas un sabiedriskās kārtības saistošo noteikumu pārkāpšanu - atkritumu uzglabāšanu vietā, kurā tas nav paredzēts, Neatkarīgajai atklāj Jūrmalas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Leite. Šajos noteikumos teikts, ka Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā nav atļauts izgāzt vai izliet saslaukas, atkritumus, sniegu, netīros ūdeņus, ledu un citus priekšmetus citām personām piederošajās vai apsaimniekojamās teritorijās un vietās, kuras nav paredzētas atkritumu savākšanai un glabāšanai, kā arī tos mest vai izliet ūdenstilpēs. Protokols toreiz ticis sastādīts SIA valdes locekles klātbūtnē, uzsvēra Z. Leite.
Taču jau pēc mēneša - 2016. gada septembrī -, kad administratīvā pārkāpuma lietu skatīja Jūrmalas domes Administratīvā komisija, uz sēdi uzaicinātais pilnvarotais pārstāvis skaidrojis, ka zemes gabals ir iznomāts, lai uzglabātu otrreizējās izejvielas, kas tiks izmantotas citu produktu ražošanai, un ka konkrētajā adresē tiek uzglabātas sašķirotas izejvielas, kas tiks izmantotas citu produktu ražošanai. «Ņemot vērā pilnvarotās personas skaidrojumu, noslēgto zemes nomas līgumu ar īpašnieku, kā arī 2016. gada 20. jūlija līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, komisija atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 272. pantam un 275. panta 2. punktam juridisko personu SIA Prima M atbrīvoja no administratīvās atbildības,» stāstīja Zane Leite.
Pusgadu vēlāk Valsts vides dienesta (VVD) Lielrīgas reģionālā pārvalde, reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām, tomēr izdeva rīkojumu izvest atkritumus no teritorijas līdz 1. jūnijam. Lai gan uzņēmējs šo lēmumu pārsūdzēja, centrālā struktūrvienība atstāja lēmumu negrozītu un atkritumi bija jāizved līdz 24. jūnijam. Sešas dienas pirms šā termiņa - 18. jūnijā - Prima M apsaimniekotajā teritorijā izcēlās ugunsgrēks.
22 atkritumu kravas dienā
Uzreiz pēc ugunsgrēka VVD uzdeva SIA Prima M iesniegt rakstisku pasākumu plānu videi radīto tiešo kaitējuma draudu novēršanai, taču uzņēmums šādu plānu atteicās iesniegt.
Lai novērstu piesārņojuma izplatību, ministri valdības sēdē vienojās nekavēties ar sakopšanas darbiem un piešķirt šim mērķim 700 000 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, cerot, ka šo naudu izdosies piedzīt no vainīgajiem.
VVD jau pagājušonedēļ izsludināja iepirkuma konkursu Jūrmalā degušās izgāztuves sakārtošanai. Šim darbam pieteicās trīs uzņēmumi - SIA Clean R, SIA Ragn-Sells un SIA Eco Baltia vide. Iepirkumu komisija izvērtēja iesniegtos piedāvājumus un izraudzījās komersantu, kam ir visas nepieciešamās atkritumu apsaimniekošanas atļaujas darbu veikšanai un kura piedāvājumā ir norādīta zemākā cena. Par konkursa uzvarētāju atzina SIA Clean R. Clean R valdes loceklis Guntars Levics uzsvēra, ka darbus paredzēts paveikt viena mēneša laikā.
Kaspars Krafts/F64 Photo Agency
SIA Clean R veiks atkritumu izvešanu no nelegālās atkritumu novietnes, kā arī tos šķiros, nodos utilizācijai un pagaidu uzglabāšanai. Lai izvestu aptuveni 14 tūkstošus tonnu, SIA Clean R kravas automašīnas mēneša laikā veiks aptuveni 600-700 reisu, tas ir, dienā vidēji 22 reisus.
Atkritumus plānots nogādāt uz atkritumu pagaidu glabāšanas vietu SIA Getliņi eko atkritumu poligonā, kur tie tiks uzglabāti līdz tālākai šķirošanai turpat šķirošanas rūpnīcā, uz SIA Vides resursu centrs atkritumu šķirošanas rūpnīcu Getliņi eko atkritumu poligona teritorijā un uz Clean R atkritumu šķirošanas centru.
Uzņēmums bez peļņas
Z. Leite uzsvēra, ka SIA Prima M ir īpašuma Ventspils šosejā 47 nomnieks. Zeme pieder privātpersonai, kuru Jūrmalas dome neatklāj. Nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) zemes īpašnieks ir maksājis kārtīgi, nav samaksāts vienīgi par 2017. gada 2. ceturksni. Nekādi NĪN atvieglojumi šim zemes īpašniekam nav piešķirti.
SIA Prima M reģistrēta 2011. gadā ar 2846 eiro lielu pamatkapitālu, kā darbības jomas norādot kafijas, tējas, kakao un garšvielu vairumtirdzniecību, liecina Firmas.lv informācija. 2015. gadā uzņēmums apgrozīja 15 331 eiro un cieta 2375 eiro zaudējumus. Finanšu dati par pagājušo gadu vēl nav pieejami, zināms vien, ka valsts budžetā nodokļos samaksāti 6320 eiro.
***
Viedoklis
Edgars Tavars, Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs:
- Viens no galvenajiem uzdevumiem, likvidējot Jūrmalas nelegālās atkritumu izgāztuves radītās sekas, ir sagraut arī ilgstoši organizēto un uzturēto shēmu, kuras aizsegā noticis Latvijā vērienīgākais vides piesārņojuma precedents. Situāciju risinot uz nodokļu maksātāju rēķina, sabiedrībai ir jāsniedz skaidra pārliecība, ka nākotnē kas tāds vairs nevar atkārtoties. Pie atbildības ir jāsauc ne tikai aizdomās turētā uzņēmuma Prima M pārstāvji, bet arī jāizvērtē Valsts vides dienesta un Jūrmalas pilsētas domes pārstāvju rīcība un atbildība.
Ir absolūti skaidrs, ka esošajā likumdošanā ir robi, kurus negodprātīgs komersants ilgstoši ir izmantojis, un ir jāvērtē, vai tā nav nolaidība no dienesta puses šos likuma trūkumus ignorēt un preventīvi nerisināt. No VVD vadības sagaidu situācijas izvērtējumu un konkrētus rīcības soļus, lai Latvija nekļūtu par nelegālo atkritumu izgāztuvi, kas pievelk apšaubāmu darījumu mafiju tīklus.
