Cilvēks, kurš, pašam to neapzinoties, simpatizē kreisi orientētiem politiskajiem uzskatiem un vēlas, lai valsts vairāk rūpētos par latviešu interešu aizstāvību – tāds ir vidējais latvietis. Par to liecina pēc konservatīvo ideju institūta Populares Latvija pasūtījuma pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas rezultāti.
Pētījumā atklājās, ka Latvijas sabiedrībā valda liela neatbilstība starp iedzīvotāju priekšstatiem par to, vai viņu uzskati ir kreisi vai labēji, un viņu faktiskajām ideoloģiskajām orientācijām.
Novērtējot savu uzskatu sistēmu un vērtību orientācijas, 37% respondentu atbildēja, ka sevi uzskata par labēji noskaņotiem (t.sk. 19% sevi uzskata par pilnībā labējiem). Savukārt apkopojot respondentu atbildes uz jautājumiem, kas ļauj novērtēt faktiskās kreisās un labējās vērtību orientācijas, atklājas, ka Latvijā ir tikai apmēram 5% labēji domājošu iedzīvotāju. Taču arī viņi būtu raksturojami kā drīzāk, nevis pilnībā labēji noskaņoti.
Atšķirīga aina atklājas, analizējot kreiso uzskatu izplatību. Tikai 16% respondentu paši sevi atzina par kreisi noskaņotiem (tikai 4% sevi uzskata par pilnībā kreisi noskaņotiem). Savukārt saskaņā ar aptaujas datiem faktiski vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (55%) būtu jāuzskata par kreisi orientētiem, turklāt 12% būtu jāuzskata par galēji kreisi domājošiem. Interesanti, ka dvēselē kreisi noskaņoto īpatsvars ir būtisks arī starp tiem respondentiem, kuru ienākumi pārsniedz vidējos – 64%.
Aptaujas dati liecina, ka neatbilstība starp pašvērtējumu un faktiskajām vērtību orientācijām pastāv gan grupā, kas sevi uzskata par kreisi, gan grupā, kas par labēji, gan grupā, kas par centriski domājošiem. Turklāt visneprecīzāk savu ideoloģisko orientāciju raksturo tie Latvijas iedzīvotāji, kuri sevi uzskata par labēji domājošiem. Aptauja atklāj, ka patiesībā gandrīz puse (47%) no viņiem ir kreisi (turklāt 8% – galēji kreisi), bet 44% – ne izteikti kreisi, ne labēji domājoši, un tikai katrs desmitais (10%) būtu uzskatāms par labējo uzskatu piekritēju.
Pētījuma autori norāda, ka Latvijas politiķi un politiskās partijas, gan raksturojot sevi, gan kritizējot konkurentus, publiskajā telpā itin bieži runā par labējām un kreisām idejām. Taču pieredze liecina, ka viens no pēdējā laika vēlēšanu kampaņu vadmotīviem ir etniskās konfrontācijas aktualizācija, kur jēdzienos labējie un kreisie iekodē citu saturu: par latviešiem vai par krieviem.
Iepriekš veikti pētījumi liecina, ka šīs tēmas pastāvīgas aktualitātes uzturēšanas rezultātā daudziem vēlētājiem pirmais partiju izvēles kritērijs ir partijas atbalsts vēlētāja pārstāvētajai etniskajai grupai.
Aptaujas dati liecina, ka no visiem Latvijas iedzīvotājiem kopumā katrs trešais (33%) uzskata, ka Latvijā būtu vairāk jāaizstāv latviešu intereses, bet 42% sliecas domāt, ka pret visām šeit dzīvojošajām tautībām būtu jāizturas vienādi. Savukārt ģimenēs, kurās runā latviski, par nepieciešamību vairāk aizstāvēt latviešu intereses ir pārliecināti 53% respondentu.
