Pieņemot grozījumus Operatīvās darbības likumā, Saeima noteikusi, ka Latvijas specdienesti daudzos gadījumos bez tiesneša sankcijas varēs saņemt informāciju par valsts iedzīvotāju darbībām internetā un bankās, kā arī uzzināt, kurš ar kuru cik reižu un kad sazvanījies.
Sarunas vai sarakstes saturam jāpaliek neatšifrētam, jo tiesībsargājošām iestādēm jāsaņem tikai dati, neatklājot informācijas saturu. Vai tiešām tā arī būs?
"Diemžēl var gadīties negodīgi cilvēki vienmēr un visur," pieļauj Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāts Juris Dobelis. Taču viņš uzreiz piebilst, ka "man ir zināma ticība mūsu spēka struktūrām". Deputāts grozījumu nepieciešamību pamato ar vajadzību veicināt operatīvo darbību. "Šajā jaukajā saimnieciskajā stāvoklī tie nagi jāapgraiza reizēm," noteic J. Dobelis.
Tiesneša sankcija nav vajadzīga
Pamatojoties uz šo likumu, 2007. gadā Latvijas tiesībsargājošās iestādes ieguva tiesības pieprasīt no telefonu operatoriem datus par klientiem un viņu sarunām. Taču pats pieprasījuma mehānisms līdz šim bijis uzrakstīts neskaidri. Tagad grozījumi nosaka, ka elektronisko sakaru komersantiem jāiesniedz dati tiesībsargājošām iestādēm izmantošanai kriminālprocesos un operatīvajās darbībās, kā arī regulē operatīvo ziņu iegūšanas kārtību no kredītiestādēm vai finanšu iestādēm. Lai pēc iespējas saīsinātu laiku, no nākamā gada 1. janvāra pietiks tikai ar specdienesta vadītāja akceptu, pieprasot datus no fiziskajām vai juridiskajām personām. Tiesas akcepts būs nepieciešams tikai atsevišķos gadījumos saistībā ar finanšu iestādēm.
Bijušais Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa jauno kārtību nosauca par pilnīgām muļķībām, piebilstot, ka tiesiskā valstī šādus lēmumus nepieņem. "Jābūt tiesneša sankcijai, pat ja tā ir formāla, jo tas ir aizsardzības mehānisms. Tiesnesis ir pēdējā instance," sašutis bija J. Rekšņa. Viņš nenoliedz, ka līdz šim sankcijas iegūšanas mehānisms nebija pilnīgs, bet to ir iespējams izstrādāt iespējami labvēlīgu tiesībsargājošām iestādēm.
Netic, ka interpretēs
Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis Neatkarīgajai sacīja: "Neticu, ka pieņēmām kaut ko tik ļoti interpretējamu, bet paldies, ka pievēršat uzmanību." Piemēram, jau 2003. gadā SIA Agors direktors Ģirts Liepiņš žurnālā Sakaru Pasaule brīdināja: "Pasaulē notiek masveida sakaru un komunikāciju novērošana. Visas e-pasta vēstules, sarunas internetā, forumi, arī faksa pārraides tiek filtrētas. To dara dažādu valstu drošības struktūras. Tehnoloģiskā kapacitāte šai darbībai ir milzīga. Un, jo vairāk planētas iedzīvotāji saskarsmē lietos tieši elektroniskos līdzekļus, un tendence rāda, ka tā notiks, jo vieglāk šīm novērošanas iekārtām būs pārraudzīt vairāk ļaužu." Arī J. Rekšņa norāda, ka tehnoloģijas attīstās. "Mūsdienās drošības struktūrai ir jāpieliek daudz mazāk pūļu, lai, piemēram, noklausītos 1000 GSM tālruņu abonentu sarunu, nekā tad, ja tai būtu jānoklausās 1000 analogo stacionāro tālruņu abonentu sarunas. To nepiepūloties var darīt, sēžot ērtā dīvānā," raksta Ģ. Liepiņš.
Tomēr jācer, ka decembrī veiktie grozījumi likumā nepieļaus situāciju, par kuru 2005. gadā, kad tika uzieta noklausīšanās ierīce viņa birojā, advokāts Andris Grūtups teica: "Latvijā tiek veikta totāla izsekošana!"
Noklausās un uzrauga
Der zināt, ka atbilstoši likumam Par telekomunikācijām mobilo sakaru operatoriem ir jāļauj savās telpās darboties (proti, noklausīties sarunas) specdienestu darbiniekiem, bet arī aparatūra viņu vajadzībām jāiegādājas par saviem līdzekļiem. Piemēram, LMT, kā liecina šīs kompānijas publiskie paziņojumi, speciālās aparatūras iegādei iztērēti 318 000 eiro.
Šā gada nogalē Saeima grozīja arī likumu Par valsts noslēpumu un Valsts drošības iestāžu likumu. Turpmāk Militārās drošības un izlūkošanas dienests veiks un kontrolēs signālu izlūkošanas un informācijas apmaiņu ar ārvalstu institūcijām un starptautiskajām organizācijām.
Piemēram, Igaunijas Drošības policija ir brīdinājusi valsts iedzīvotājus, lai nepiemin telefonsarunās ar ārzemēm vai interneta komunikācijā tā dēvētos konfidenciālos tematus. Tas tāpēc, ka ārvalstu izlūkdienestiem paplašinājušās iespējas uzraudzīt šos sakarus. Daļa Igaunijas iedzīvotāju telefona un interneta komunikāciju noris caur Zviedriju. Telefona operatori savukārt aizbildinās, ka "mūsdienu pasaulē, kad mūs apdraud terorisms, tas viss ir nenovēršami, lai garantētu vispārējo drošību".
***
VIEDOKĻI
Vai grozījumus Operatīvās darbības likumā, pēc jūsu domām, var interpretēt kā sarunu noklausīšanos?
Juris Rekšņa, bijušais Valsts policijas priekšnieks:
– Tagad zem terorisma pagrūž visu, bet nedrīkst pārkāpt cilvēka pamattiesības! Zem valsts ideoloģijas var palikt jebko, taču man kā indivīdam ir svarīga cilvēka brīvība. No tiesību viedokļa manai privātajai dzīvei jābūt maksimāli aizsargātai.
Māris Kučinskis, Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs:
– Interesanti ir fakti par to sarunu amplitūdu, kuras noklausās. Pēc Ilzes Jaunalksnes telefonsarunu noklausīšanās skandāla tā līkne stipri nokritās, bet tagad atkal aug. Tas, ko drīzāk pagaidām gribētu – lielāku atbildību tam, kurš dod atļauju [noklausīties]. Ja kāds šos grozījumus taisās interpretēt kā noklausīšanās iespēju, tā ir augsne ļaunprātīgiem gadījumiem.
Juris Dobelis, Saeimas deputāts:
– Man ir zināma ticība mūsu spēka struktūrām. Esmu runājis ar to vadītājiem. Taču šajā jaukajā saimnieciskajā stāvoklī tie nagi jāapgraiza reizēm. Šie grozījumi veicinās operatīvo darbību.
