Jaunais mācību gads jau sācies, taču skaidrības, cik liela līdzekļu tiesa sekos vienam skolēnam un kāds varētu būt pedagogu atalgojums, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) pašlaik neesot.
LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško norāda, ka vēl augustā no ministrijas izskanējis, ka šajā gadā – no septembra līdz decembrim – paredzēts tikpat liels finansējums kā gada pirmajos astoņos mēnešos, kad vienam skolēnam sekoja 650 latu. Taču pēdējās pāris nedēļās izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe medijiem minējusi, ka no šā gada 1. septembra viena skolēna izglītošanai valsts plāno tērēt vairāk nekā 700 latu, kas savukārt ļautu skolu direktoriem palielināt pedagogu atalgojumu. "Pašlaik mēs nesaprotam, kas notiek – dažādi cipari, dažādi dati, un nevar atrast, no kurienes tiem aug kājas," komentē I. Mikiško, "tikmēr darbs jau ir sācies un pedagogi vēršas arodbiedrībā, lai noskaidrotu, kāds būs viņu atalgojums."
Pabalstīs atsevišķas pašvaldības
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) apstiprina: plānotā summa, kas no šā mācību gada sākuma piesaistīta skolēnam, ir apmēram 700 latu gadā. "Vidējā summa, kas seko vienam bērnam, ir palielinājusies, jo skolēnu skaits šajā mācību gadā ir mazāks par plānoto. Taču kopējais pašvaldībām novadītais naudas apjoms paliek nemainīgs," skaidro IZM Izglītības finansēšanas stratēģijas nodaļas vadītāja Svetlana Batare. Turklāt viņa vēlreiz uzsver, ka 700 latu ir vidējā summa, kas seko vienam bērnam, nevis līdzekļu tiesa, kas piesaistīta katram skolēnam. Tā, piemēram, šogad summas, ko pašvaldībai novirzīs par bērnu, var svārstīties no 600 līdz pat 750 latiem.
"Sarūkot skolēnu skaitam, izveidojās ietaupījums, līdz ar to varējām palielināt atsevišķu grupu skolēniem piesaistīto naudas summu," sīkāk skaidro S. Batare. Piemēram, ar šo mācību gadu nedaudz lielāka naudas summa sekos bērnam ar īpašām vajadzībām, kas ir integrēts vispārējās izglītības iestādē vai apmeklē vispārējās izglītības iestādes speciālo klasi. Savukārt, lai pabalstītu pašvaldības ar ļoti zemu skolēnu blīvumu, arī bērnam, kas skolojas to teritorijā, tiks piesaistīta lielāka līdzekļu tiesa.
Tāpat nedaudz varētu celties atlīdzība pedagogiem par papildus veiktajiem pienākumiem – klases audzināšanu, rakstu darbu labošanu, gatavošanos nodarbībām, individuālo darbu ar skolēniem. Šīs izmaiņas tad arī pavilkušas augšup vidējo summu, kas šajā mācību gadā sekos vienam skolēnam, no 650 līdz 700 latiem.
Vairāk valsts ģimnāziju skolotājiem
Ar šā mācību gada sākumu spēkā stājušies arī grozījumi Ministru kabineta noteikumos Pedagogu darba samaksas noteikumi, paredzot izmaiņas, kas skars valsts ģimnāziju skolotāju darba samaksu.
Viņiem noteikta piemaksa 10% no mēneša darba samaksas. "Iepriekš piemaksa bija līdz 10% un, tā kā bija šis līdz, ne vienmēr pašvaldība finansējumu novadīja līdz skolai. Tagad 10% piemaksa ir garantēta," skaidro IZM pārstāve. Tāpat, ja iepriekš valsts ģimnāziju pedagogiem apmaksāja līdz divām konsultāciju stundām nedēļā, tad turpmāk šīs izglītības iestādes var tarificēt tik šādas darba stundas, cik ir nepieciešams un, protams, vienlaikus ļauj arī to rocība.
Skaidrību sola divu nedēļu laikā
"Pedagogiem algas paliks iepriekšējā līmenī, izņemot, piemēram, valsts ģimnāziju pedagogus un skolotājus, kuri strādā ar bērniem ar īpašām vajadzībām – viņu darba samaksa nedaudz palielināsies," norāda S. Batare. Tas, par cik varētu būt lielāka šo pedagogu darba samaksa, taps skaidrs šajā vai nākamajā nedēļā, kad būs dati par faktisko skolēnu skaitu izglītības iestādēs jaunajā mācību gadā un tiks veikts nepieciešamās valsts budžeta mērķdotācijas aprēķins sadalījumā pa novadiem un republikas pilsētām. Taču jau pašlaik var teikt, ka kāpums nebūs būtisks.
