Rosina sodīt pazudušos, kuri apzināti neziņo tuviniekiem savu atrašanās vietu
 
©pixabay.com

Valstij vajadzētu sagatavot izmaiņas likumos, kas paredzētu piemērot administratīvo atbildību pieaugušām personām, kuras apzināti nepaziņo tuviniekiem savu atrašanās vietu, bet tikmēr policija un sabiedriskās organizācijas tērē resursus šo cilvēku meklēšanai, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē sacīja biedrības "Bezvests.lv" pārstāve Sandra Miķelsone.

"Bezvests.lv" ir Latvijā redzamākā nevalstiskā organizācija, kura policijai un tuviniekiem palīdz ar brīvprātīgajiem personu meklēšanā. Miķelsone komisijā norādīja, ka biedrības praksē ir tādi gadījumi, kad persona, nepaziņojot tuviniekiem, labprātīgi dodas, piemēram, uz ārzemēm, kamēr policija un biedrība bezjēdzīgi tērē resursus personas meklēšanai.

Miķelsones ieskatā, šādām personām vajadzētu piemērot administratīvo sodu. Viens no sodiem varētu būt piespiedu darbs.

Pēc komisijas sēdes Miķelsone aģentūrai LETA skaidroja, ka šādi "pastāvīgie klienti diemžēl gadās", turklāt policija nereti secinājusi, ka šādi cilvēki jau iepriekš nonākuši meklēšanā.

Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšniekam pulkvedis Jānis Lazdiņš aģentūrai LETA norādīja, ka VP šādu priekšlikumu drīzāk neatbalsta.

Policija novērojusi, ka cilvēki sastrīdas un dodas nezināmā virzienā, bet ģimene vēršas policijā ar iesniegumu par personas bezvēsts pazušanu. Tajā brīdī policija nevarot būt pārliecināta, ka nav noticis nelaimes gadījums, pašnāvība vai noziegums.

"Mums ir jāpārbauda šie gadījumi un jāreaģē. Protams pastāv jautājums cik plašai šādai pārbaudei jābūt, bet skaidrs, ka nevajadzētu būt administratīvai atbildībai. Citās valstīs policija pārliecinās, ka attiecīgajā brīdī pret personu nav izdarīts noziegums un ar to savu pārbaudi beidz. Iespējams, ka šāds variants prasa mazāk resursu no valsts, un, iespējams, ka vajadzētu izvēlēties šādu metodiku. Es nedomāju, ka būtu adekvāta rīcība nemeklēt un vēl jo vairāk sodīt cilvēkus pēc tam, kad konstatēts, ka nav noticis noziegums," norādīja Lazdiņš.

Jau ziņots, ka ik gadu Valsts policija saņem 700 līdz 1000 iesniegumu par bezvēsts pazudušām personām, un lielākā daļa šo personu tiek atrastas.

pixabay.com

Personu pazušanas iemesli ir dažādi. Ir situācijas, kad tuvinieki vēršas policijā, bet, veicot meklēšanas pasākumus, izrādās, ka persona vai nu apzināti nevēlas kontaktus ar tuviniekiem, vai arī cilvēks nav paspējis radiniekiem paziņot savu atrašanās vietu.

Bezvēsts pazudušo personu problēma īpaši aktualizējas rudeņos, kad cilvēki, neaprēķinot savus spēkus un orientēšanās spējas apvidū, vieni dodas mežā un apmaldās, norādīja likumsargi.

Īpaša kategorija ir bērni - klaiņotāji, kuri dažādu iemeslu dēļ aizgājuši no bērnu centriem, internātskolām, nelabvēlīgām ģimenēm. Šādi regulārie klaiņotāji pazūd vairākas reizes gadā, bet pēc tam tiek atrasti vai arī paši atgriežas. Ir gadījumi, kad ģimene ir nelabvēlīga, bet bērns vēlas doties prom pēc strīda vai draugu mudināts, norādīja Valsts policijas pārstāvji.

No personām, kuras atrastas mirušas, vairāk nekā 98% gadījumu notikuši nelaimes gadījumi, piemēram, noslīkšana un pašnāvības. Atlikušie gadījumi, kuri ir krietni mazākā skaitā, ir tādi, kad pret šīm personām izdarīti noziegumi, norāda Valsts policijā.

Vidēji gadā policijai neizdodas atrast 30 līdz 50 cilvēkus.