Šodien, 10. februārī, Rēzeknes tiesā tiek nolasīts saīsinātais spriedums 21 gadu vecās Viktorijas Višņakovas slepkavības lietā. Četriem apsūdzētajiem prokurors pieprasījis sodus no deviņiem līdz 14,5 gadiem – visiem bez mantas konfiskācijas un ar Valsts probācijas dienesta uzraudzību uz trim gadiem.
Vismazāko soda mēru prokurors pieprasa 1998. gadā dzimušajam Kasparam Verzem – deviņus gadus, viņa vienaudzim Edgaram Bučiniekam, kurš Rēzeknē jau iepriekš bija kļuvis slavens ar noziedzīgiem pārkāpumiem, – 10,5 gadus, bet 25 gadus vecajam Ērikam Sutram (viņš savulaik no Lielbritānijas izsūtīts par sieviešu vajāšanu un zagšanu) – 13 gadu. Visi trīs tiek apsūdzēti grupā veiktas, mantkārības nolūkā izdarītas slepkavības izpildē, bet par nozieguma pasūtīšanu un organizēšanu tiek vainots 23 gadus vecais Aleksandrs Ksendzovs (viņam draud 14,5 gadi apcietinājumā). Tāpat no apsūdzētajiem pieprasīts piedzīt valstij radītos zaudējumus – 3700 eiro, kā arī par morālo kaitējumu par labu noslepkavotās tēvam – 50 000 eiro, mātei – 52 794 eiro un 65 centus, Neatkarīgo informēja Rēzeknes tiesas pārstāve Vera Brituškina. Krimināllikums par šādu noziegumu vainīgajām personām paredz arī mūža ieslodzījumu vai arī brīvības atņemšanu no desmit līdz 20 gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem, konfiscējot mantu vai arī ne.
Jāatgādina, ka pērnā gada janvārī par V. Višņakovas pazušanu trauksmi sacēla viņas tuvinieki. Viņa vakarā pēc darba boulinga zālē ar automašīnu Audi, ko ļāvis izmantot tobrīd ārzemēs esošais draugs – tas pats A. Ksendzovs, solījusies aizbraukt pēc lētākas degvielas, ko piedāvājuši kādi vietējie puiši. Aizdomās turēto statusā ātri vien nokļuva iepriekšminētā trijotne. Patiesībā viņus varēja apcietināt arī agrāk, jo pēc nozieguma izdarīšanas, naktī braukājot ar minēto Audi pa Rēzekni, viņi ieskrēja rokās patrulējošajiem policistiem. Diemžēl viņi, redzot, ka pie stūres ir viņu toreizējā kolēģa Valērija Bučenieka nepilngadīgais dēls Edgars, nevis noskaidroja, kam pieder auto, un noformēja protokolu par mašīnas vadīšanu bez tiesībām, bet ar to pašu mašīnu aizvizināja kompāniju uz kolēģa atvases dzīvesvietu un atslēgas atdeva viņa tēvam. Jau nākamajā dienā, kad tika uzsākta paziņu, kas meitenei solīja lēto degvielu, meklēšana, policijas redzeslokā nonāca iepriekšminētā trijotne, ko likumsargi bija tik vēlīgi aizveduši mājās. Par šādu neprofesionālu rīcību Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis atbrīvoja no amata četrus Rēzeknes policistus – gan abus patrulējušos, gan priekšnieku, gan Edgara tēvu.
Kas tad izmeklēšanā atklājās? Trijotne meiteni bija aizvilinājuši uz māju, kuru policista dēls īrējis kopā ar pieaugušo māsu. Tur viņi jau bija noslēpuši metāla caurules un tās tad lika lietā, sitot upurim pa galvu. Pēc tam Viktoriju ielikuši vannā, nogalinātās galvu ietina drēbē, lai nenotraipa mašīnu, un aizveda uz pamestu dārza mājiņu, kur noslēpa zem lupatām. Sākotnēji Viktorijas draugs A. Ksendzovs nefigurēja apsūdzībā, bet ar laiku viņa loma izgaismojās – viņš greizsirdības lēkmē pasūtījis saviem drauģeļiem šo slepkavību.
