Daudzas ar sportu un veselību saistītas organizācijas iebilst pret Valsts izglītības satura centra (VISC) ierosinājumu valsts aizsardzības mācību skolās ieviest uz sporta stundu rēķina, liecina organizāciju sagatavotie atzinumi.
"Ar plānoto sporta un veselības mācību stundu skaitu nevarēs realizēt veselības un fiziskās aktivitātes jomas sasniedzamos rezultātus skolēnam," pārliecināta ir Latvijas Sporta skolotāju asociācija (LSSA) pārstāve Maija Priedīte. Viņa atsaucās uz izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas (JV) ārštata padomnieku sporta jautājumos Aināru Bagatski, kurš esot paudis, ka skolās nepieciešamas "vismaz trīs sporta un veselības stundas".
Priedīte kritizēja VISC piedāvāto alternatīvu nodrošināt sporta nodarbību papildināšanu ar aktīvām nodarbībām no mācību stundām brīvajā laikā, jo tā "ir brīvprātīga un neformālā izglītība, kurai ir citi uzdevumi un mērķi".
Šāds risinājums varētu radīt risku, ka sporta un veselības skolotāji zaudēs darbu un būs spiesti doties darba meklējumos citās nozarēs, jo samaksa par interešu izglītībā novadīto nodarbību atšķiras no mācību stundas samaksas formālajā izglītībā, uzskata LSSA pārstāve.
VISC piedāvājumu kritizē arī Latvijas Sporta medicīnas asociācijas valdes priekšsēdētāja, sporta ārste Sandra Rozenštoka. "Piedāvāt ārstniecisko vingrošanu, kuru var vadīt tikai apmācīta un sertificēta ārstniecības persona, ir nepārdomāti, ņemot vērā darbinieku trūkumu medicīnā," uzskata Rozenštoka. Viņa norādīja, ka valsts aizsardzības mācību mērķis pilnveidot fizisko sagatavotību ir realizējams, ja sporta stundās ir atbilstoši vecumposmam un fiziskai attīstībai attīstītas un regulāri uzturētas fiziskās spējas, kas nodrošina labu fizisko sagatavotību.
Savukārt Iekšlietu ministrijas Veselības un sporta centra direktora vietnieks, iepriekš par sporta jautājumiem Izglītības un zinātnes ministrijā atbildīgais Edgars Severs vērsis uzmanību, ka sporta stundu samazināšana uz valsts aizsardzības mācību rēķina būtu pretrunā gan Sporta politikas pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam noteiktajam, gan bērnu un jauniešu sportam kā prioritātei sporta nozarē.
Severs norādīja, ka šāda rīcība būtu arī pretrunā veselas un fiziski aktīvas sabiedrības konceptam, "kas ir īpaši būtiski arī vienotas valsts aizsardzības, tai skaitā valsts aizsardzības mācību, koncepcijai".
Bijušais Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta vadītājs aicināja ministriju sadarbībā ar sporta skolotājiem, kā arī sporta un izglītības nozaru ekspertiem rast risinājumu, lai, ieviešot veselības aizsardzības mācības vispārējās vidējās izglītības programmā, netiktu vai pēc iespējams mazāk tiktu samazināts mācību jomai paredzēto mācību stundu skaits.
Viens no variantiem, Severa ieskatā, būtu valsts aizsardzības mācības ieviešanai nepieciešamās 128 stundas rast, proporcionāli stundas samazinot visām mācību jomām.
Vairākas organizācijas paudušas bažas, ka sporta stundu samazināšana vēl vairāk ietekmēs bērnu un jauniešu veselību. Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Einars Fogelis atsaucās uz Veselības ministrijas pērn veikto pētījumu, kur konstatēts, ka katram piektajam piecgadīgam bērnam Latvijā jeb 19,2% ir lieka ķermeņa masa un aptaukošanās.
Savukārt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītāja Dace Gardovska pauda, ka darba pieredze ar bērniem, kas ārstējas slimnīcā, apliecinot - skolas periodā gūtās kompetences veselības jautājumos, kā arī bērnu fiziskā un emocionālā veselība "atrodas augsta riska zonā".
Nesamazināt sporta stundu skaitu aicināja arī Latvijas Augstskolu sporta savienība, vēršot uzmanību, ka "zemā jauniešu fiziskā aktivitāte spilgti atspoguļojas studējošās jaunatnes līmenī, kur tikpat akūti nepieciešams palielināt kustību aktivitāšu iespējas un apjomus".
Savukārt biedrības "Latvijas Olimpiskā akadēmija" viceprezidente Antra Gulbe aicināja pagarināt publisko apspriešanu līdz šī gada 1.oktobrim, jo publiskā apspriešana noritēja skolotāju vasaras atvaļinājumu, kā arī Dziesmu un deju svētku laikā. Šāds risinājums Gulbes skatījumā "ļaus visām iesaistītajām pusēm izteikt konstruktīvus viedokļus".
Kā liecina VISC sagatavotais noteikumu projekts, valsts aizsardzības mācības apguvei paredzētās stundas vidusskolā plānots rast uz pamatkursa "Sports un veselība" rēķina, to samazinot par 128 stundām. VISC iecerējis, ka no 2024./2025.mācību gada mācību priekšmetam "Sports un veselība" tiks atvēlētas 187 stundas iepriekšējo 315 stundu vietā.
