Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) par pārkāpumiem telpu izmantošanā lauzusi nekustamā īpašuma lietojuma līgumu ar Fizikālās enerģētikas institūtu (FEI), tā vadība negrasās atbrīvot telpas Rīgā, Krīvu ielā 11.
FEI direktore Irina Oleinikova skaidroja, ka starp FEI un IZM 1998.gadā noslēgts līgums, kas paredz, ka institūts drīkst iznomāt telpas, nesaskaņojot ar ministriju. "Visi dokumenti ir sakārtoti. Līgums tāpat paredz, ka FEI jānodrošina tehnoloģiskā centra darbība, uzturot attiecīgo infrastruktūru," apgalvoja Oleinikova.
Viņa norādīja, ka IZM pēdējo astoņu gadu laikā neesot interesējusies par to, kas notiek FEI. "Viņi nav nākuši ne uz konferencēm, ko apmeklēja, piemēram, Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji, ne atklātiem pasākumiem, kur bija iespēja iepazīties ar FEI darbību," atceras institūta direktore, uzsverot, ka viņai nav skaidra IZM rīcība.
F64
"Trakākais ir tas, ka brīdī, kad 7.aprīlī saņēmām vēstuli par līguma laušanu, līgumi bija IZM ēkā. Mums pusgadu bija sarakste ar ministriju, likām sistēmā, piereģistrējām, bija kopīga tikšanās, bet tad ministrijā teica, ka jāizņem," par telpu iznomāšanu stāstīja direktore.
Viņa uzsvēra, ka IZM uzstāja, lai iznomātajās telpās darbotos ar zinātni saistīti uzņēmumi, ko FEI arī nodrošināja. "Visas ir zinātniskās firmas - mums ir kompetences centrs, Latvijas Tehnoloģiskais centrs, kā arī uzņēmumi, kas nodarbojas ar inovatīvām tehnoloģijām," stāstīja Oleinikova.
Ņemot vērā IZM uzstādījumu, ka institūtiem nepieciešams attīstīt sadarbību ar uzņēmumiem, tādējādi sekmējot privātās investīcijas zinātnē, Oleinikovas ieskatā tas FEI arī tiek izpildīts.
Oleinikova uzskata, ka situāciju, visticamāk, saasināja arī 2013.gadā veiktais zinātnisko institūciju novērtējums, kur FEI tika novērtēts ar vērtējumu "2", kas nozīmē "apmierinošs vietējais spēlētājs". FEI šādam vērtējumam nepiekrīt, sakot, ka vērtējumā netika iekļauta visa institūta darbība, kā rezultātā novērtēta tikai puse. Viņa norādīja, ka IZM tam esot piekritusi, vienojoties par to, ka institūts saglabā savu statusu un neatkarību, kā arī startē 2017.gada novērtējumā.
"Mēs esam gatavi startēt. Mums ir vairāki projekti. Gribam atgūt savas pozīcijas. Nezinu, varbūt IZM vispār neplāno to novērtējumu kā tādu, tāpēc nācis lēmums lauzt lēmumu," pauda FEI vadītāja.
Viņa uzsvēra, ka nepieciešamība pārcelties uz jaunām telpām ļoti būtiski iedragātu institūta darbību un pārvākšanās patiesībā pat neesot iespējama. "Mums uz jumta ir Saules poligons, telpās instalēta dzesēšanas un sildīšanas sistēma. Tāpat ir viedā laboratorija, turklāt ēka projektā tiek izmantota kā demo objekts elektroenerģijas patēriņa viedai vadībai. Vēl nodrošinām elektrību visai zinātniskajai pilsētiņai," stāstīja institūta vadītāja.
"Mums ir ejošie projekti. Nevar kaut ko vienkārši izraut un pārcelt," viņa piebilda.
Ar IZM lēmumu FEI nav apmierināts, līdz ar to jau izsūtīta vēstule gan Saeimai, gan arī Ministru prezidentam, paužot vēlmi pārrunāt radušos situāciju. "Vienīgais jautājums - kam šī ēka ir apsolīta?" nobažījusies Oleinikova.
Viņa uzsvēra, ka FEI tika pieteikts siltināšanas programmai un pieteikšanās tai sākās pirms pusotra gada. FEI bija veikts energoaudits, kā arī izstrādi projekti, dabūtas būvatļaujas, izsludināti iepirkumi. Oleinikova piebilda, ka arī šo projektu tagad nevarēšot turpināt.
"Kāpēc ir tāda rīcība? Man trūkst argumentu, nevaru izdomāt, kāpēc tā notiek," atzina FEI vadītāja.
Oleinikova nepiekrīt IZM veiktā audita atzinumam, kurā norādīts, ka zinātniskajai darbībai no visas īpašuma tiek izlietoti vien nepilni 10% platības. "Tie nav 10%, tā ir aptuveni puse, ko aizņem institūts, bet pārējie ir mūsu sadarbības partneri, pie kuriem mums ir iespēja izmantot laboratorijas," teica Oleinikova.
Viņa uzsvēra, ka valsts FEI finansējumu nepiešķir, līdz ar to FEI esot unikāls zinātniskais institūts. "Visi tikai par to runā, ka tehnoloģiskā parka iespēja Latvijā būtu laba, bet tāds jau eksistē un to neviens negrib pamanīt. Mēs nodrošinām arī darba vietas - FEI esam 80 zinātnieki, bet firmās ir ap 300 darbiniekiem," teica Oleinikova.
Pēc viņas vārdiem, FEI apgrozījums gadā ir ap diviem miljoniem eiro, bet firmām - vairāk nekā pieci miljoni eiro. "Domāju, kas tas ir pietiekami nopietns skaitlis Latvijai. Arī budžetā mēs nodokļos nomaksājam vairāk nekā 500 000 eiro, neko nesaņemot," stāstīja FEI vadītāja, piebilstot, ka sadarbības partneri FEI maksā tikai par telpu izmantošanu, bet FEI no tā peļņu negūstot.
"Mēs nepiekrītam IZM lēmumam. Mēs īstenībā netaisāmies arī nekur vākties. Nu ko tas nozīmē - mums ir ejošie projekti, saistības," uzsvēra Oleinikova.
