Augstākā tiesa ceturtdien uz diviem mēnešiem atlika tā saucamās Staļģenes lietas izskatīšanu. Tajā tiek risināts konflikts starp uzņēmumu Vedgas un Privatizācijas aģentūru (PA) par īpašuma tiesību atzīšanu uz daudzdzīvokļu mājām.
Tiesa nolēma pieaicināt lietā liecinieku – bijušo paju sabiedrības Staļģene vadītāju Mārtiņu Arnīti, kā arī ļaut pievienot lietai jaunus dokumentus.
Neatkarīgā rakstīja, ka uzņēmums Vedgas pārsūdzējis Zemgales apgabaltiesas spriedumu, kurā Vedgas prasība atzīt tās tiesības uz īpašumu – sešām daudzdzīvokļu mājām Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenē – tika noraidīta. Apgabaltiesa nosprieda, ka īpašuma tiesības uz šīm mājām ir valstij. Vedgas uzskata, ka uzņēmumam ir īpašuma tiesības uz mājām, jo 1995. gadā Vedgas un banka Parex noslēdza cesijas līgumu, kas dod tiesības pārvaldīt agrofirmas Staļģene mantu. Zemgales apgabaltiesas spriedumā minēts, ka Parex sistēmā uz tiesas procesa laiku nebija atrodami dati ne par Vedgas, ne agrofirmas parādiem; arī cesijas līguma oriģināla nav. Izziņā banka norādījusi, ka tās īpašumā nekad nav bijušas dzīvojamās mājas Staļģenē, kā arī nav reģistrētas īpašuma tiesības uz tām. Savukārt PA, izvērtējot dokumentus, secināja, ka mājas ir bezīpašnieka manta un ir piekritīga valstij, kā arī to, ka vispār uz cesijas līguma noslēgšanas brīdi 1995. gadā nepastāvēja līguma priekšmets, proti, nebija tāda parāda, ko nodot SIA, kas par to varētu paturēt savā īpašumā ēkas. PA secina, ka cesijas līgums starp banku un Vedgas nav un nekad nav bijis spēkā. Arī Parex pārstāvji norādījuši, ka papildus cesijas līgumam vajadzētu būt vairākiem citiem līgumiem, uz kuriem ir atsauces, pirmkārt, starp banku un minēto ārzonas kompāniju Julav limited (par ko nav zināmi nekādi dati), ar ko banka it kā ieguva prasījuma tiesības pret agrofirmu. To tiesa secināja 2011. gadā.
Tiesvedības turpinājumā nu jau Augstākajā tiesā Vedgas pārstāvis Aigars Krūms ceturtdien lūdza tiesai pievienot lietā vairākus dokumentus – pierādījumus, vispirms M. Arnīša (bijušā agrofirmas īpašnieka) un Vedgas valdes locekļa Agra Špera un viņa sievas Guntas Šperas (tagadējās faktiskās Vedgas vadītājas) paskaidrojumus policijā par to, kā agrofirmas manta tika nodota Parex un pēc Vedgas. Otrkārt, tā ir Ģenerālprokuratūras 1996. gada vēstule, kurā tā atzinusi, ka mantas nodošanas darījums bijis likumīgs, bet treškārt, tie ir dokumenti, kas apliecina, kā agrofirma un tās manta nonāca M. Arnīša rīcībā, un kas atklāj agrofirmas maksātnespējas procesa norisi. Tiesā PA pārstāve Aija Laugale gan atzina, ka šie dokumenti nenorāda uz Vedgas īpašuma tiesībām, jo tie nestāsta par dzīvojamo māju pāriešanu Vedgas īpašumā. Tāpat arī personu paskaidrojumi nerada tiesības uz īpašumu.
Uz Neatkarīgās jautājumu, kurš dokuments apliecina Vedgas tiesības pārņemt daudzdzīvokļu namus, A. Krūms savukārt atbild, ka agrofirmai Staļģene piederēja 49% Vedgas kapitāla, kas nonāca Parex rokās brīdī, kad tai tika nodots viss agrofirmas īpašums. A. Krūms uzsver, ka jau pirmās instances tiesā bija pievienots dokuments ar bijušā Parex vadītāja Krasovicka parakstu par to, ka cesijas līgums tiek izbeigts un īpašums nonāk pie Vedgas, un jau kopš 2001. gada firma ar mājām rīkojās kā īpašnieks. «Zemgales apgabaltiesa vienkārši to neņēma vērā,» saka A. Krūms.
Vedgas visus minētos dokumentus neiesniedza jau apgabaltiesā, jo firmas valdes locekle G. Špera ilgstoši slimoja.
Tiesā piedalījās arī ap desmit Staļģenes iedzīvotāju, kuri kārtējo reizi pauda rūgtumu, ka viņiem, likvidējot paju sabiedrību Staļģene, netika dotas nekādas tiesības iegūt par sertifikātiem savā īpašumā dzīvokļus, kur viņi dzīvo arī pašlaik, kā tas bija visā Latvijā. Viņuprāt, šie īpašumu darījumi notikuši nelikumīgi, slēpti un ar mērķi iedzīvoties atsevišķām personām laikā, kad notika agrofirmas likvidācija.
