Šokējošus datus uzrādījis kāds socioloģiskais pētījums: lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ar sentimentu atceras padomju gadus Latvijā, uzsverot, ka Eiropas Savienības sastāvā viņi jūtas kā otrās šķiras pilsoņi.
Nospiedošais aptaujas dalībnieku vairākums ir arī pārliecināti, ka Eiropas Savienības vadībai ir vienalga, kā jūtas Latvijas iedzīvotāji, bet 42% iedzīvotāju pauž vēl skarbāku atziņu – Latvija kā neatkarīga nacionāla valsts nav spējīga pastāvēt.
Latvijas vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonda pasūtītā socioloģiskā aptauja atklājusi negaidītu un pat šokējošu ainu – tā atzīst pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš. Viņš norāda, ka iegūtie dati apliecina spēcīgu stereotipu pastāvēšanu sabiedrībā, taču tas nemainot lietas būtību, proti, nospiedošais iedzīvotāju vairākums ir dziļi vīlušies par 20 gadu laikā realizēto politiku Latvijā.
70,9% respondentu ir pārliecināti, ka rietumvalstis Latviju izmanto savās interesēs, bet 56% uzskata, ka iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijā veicināja ekonomisko lejupslīdi, nevis augšupeju. 78,3% aptaujas dalībnieku jūtas, ka Latvija Eiropas Savienībā ir otrās šķiras valsts, un līdzīgs pētījuma dalībnieku daudzums domā, ka Eiropas Savienības vadībai ir vienalga, kā jūtas Latvijas iedzīvotāji. 42,6% iedzīvotāju arī uzskata, ka Latvija kā neatkarīga nacionāla valsts nespēj pastāvēt.
Tai pašā laikā 54,4% iedzīvotāju atzīst, ka Padomju Savienības sastāvā Latvijai klājās ļoti labi, savukārt šobrīd Latvijas ekonomikas glābiņš meklējams ciešākā sadarbībā ar Krieviju un citām NVS valstīm. «Šādam sabiedrības noskaņojumam nav nekāda sakara ar reālo situāciju, taču sentiments attiecībā uz padomju gadiem Latvijā ir analogs savulaik vecvecāku paustajam viedoklim par zelta Ulmaņlaikiem. Arī toreiz lielākajai daļai cilvēku nebija ne mazākās nojausmas par patieso dzīvi divdesmito gadu Latvijā, taču vecākās paaudzes stereotipi bija pietiekami lipīgi, lai veidotu sabiedrisko viedokli,» pauda A. Kaktiņš.
Tikmēr Latvijas vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonda izpilddirektors, Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs Ainārs Lerhis sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra, ka pētījuma dati lielā mērā ir saistīti ar problēmām mūsu valsts informatīvajā telpā. «Nevienam nav noslēpums, ka Latvijā pastāv divas informatīvās telpas, no kurām vienā jūtama milzīga ietekme no Austrumiem. Veiktā aptauja apliecina, ka Krievijas izplatītajai informācijai mūsu valstī ir atbalsts un dzirdīgas ausis, kas veido daudzus nepareizus priekšstatus un mītus,» klāstīja vēstures doktors. «Otra problēma, ko iezīmējis šis pētījums, ir nespēja pretoties multikulturālisma spiedienam. Brīdī, kad pirms divdesmit gadiem Latvija atguva neatkarību, mūsu valsts vēl nebija paguvusi atgūties no padomju gadiem, taču uzreiz bija spiesta saskarties ar globalizācijas ietekmi. Diemžēl mēs vēl nebijām paguvuši izveidot stingru mugurkaulu, tāpēc turēties pretim multikulturālismam Latvijai ir daudz grūtāk nekā vecajām demokrātijas valstīm,» skaidroja A. Lerhis.
