Tiesai nodota lieta par līdz šim lielāko suteneru grupu Latvijā, svētdien ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
Raidījums informē, ka Ģenerālprokuratūrai izdevies savākt pierādījumus par nebijuši plašu sutenerismā iesaistīto personu tīklu – bijušajiem policistiem, taksistiem, pirtniekiem, apsargiem un reklāmas izvietotājiem.
Ģenerālprokuratūras Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Aivars Bergmanis "de facto" stāstīja, ka tas ir bijis ļoti ilgstošs un skrupulozs operatīvais darbs, jo noziegums ir pietiekami latents un tā organizētāji cenšas ar savām rokām nedarīt neko. Tomēr šoreiz ir izdevies identificēt arī suteneru grupas galvenos organizatorus.
Apsūdzība izvirzīta, iespējams, suteneru grupas galvenajam organizatoram Oļegam Stolovičam – viņš ir izsludināts meklēšanā un, visticamāk, slēpjas Krievijā. Visai viņa un viņa šķirtās sievas, dēla un sievasmātes mantai uzlikts arests. Laikā no 2000.gada līdz 2009.gada beigām Stolovičs darbojies organizētā grupā, iedzīvošanās nolūkā izmantoja personas, kuras nodarbojas ar prostitūciju un noziedzīgi ieguvis finanšu līdzekļus – no 2000.līdz 2005.gadam - 54 600 latus, 2006.gadā – 72 800 latus, 2007.gadā – 145 600 latus, 2008.gadā – 145 600 latus, bet 2009.gadā - 26 250 latus.
Saskaņā ar raidījuma ziņoto Stoloviča grupa darbojusies jau kopš 2000.gada gan Rīgā, gan Jūrmalā. Starp 15 apsūdzētajām personām ir ne tikai suteneri, bet arī reklāmas organizētāji, viesnīcu apsargi, taksisti, pirtnieki un pat bijušie policisti. Bergmanis atzina, ka viena bijušā policista uzdevums bijis sniegt informāciju par policijas aktivitātēm prostitūcijas apkarošanā, policijas reidiem, kā arī informēt par citām konkurējošām suteneru grupām. Par to viņš saņēmis ikmēneša maksu vairāku gadu garumā. Otrs bijušais policists vienā no bordeļiem piestrādājis kā šoferis.
Lai gan sniegt prostitūcijas pakalpojumus Latvijā nav aizliegts, to nedrīkst darīt organizētās grupās, kurās iesaistās suteneri un citi starpnieki, kā arī prostitūcija ir aizliegta ārpus prostitūtu dzīves vai īres vietas, piemēram, viesnīcās. Tomēr tieši viesnīcās bieži vien prostitūtas strādā visaktīvāk un tāpēc viesnīcu apsargi uz prostitūtu rēķina mēģina nopelnīt.
"Ja persona, kas nodarbojās ar prostitūciju, no klienta viesnīcā saņem apmēram 80 latus stundā, iespējams, dažreiz vairāk, tad naudas sadalījums ir tāds: bordelis un prostitūta saņem 40 latus, kur sadalījums ir 20 lati suteneram jeb bordelim un 20 lati personai, kas sniedz seksuālos pakalpojumus, bet viss pārējais paliek cilvēkam, kas ir piegādājis klientu – viesnīcas apsargam vai taksistam. Tātad, 40 lati no 80 latiem viesnīcas apsargam," raidījumam pastāstīja prokurors.
Neoficiālā sarunā ar "de facto" pašas prostitūtas atzina – vairākās viesnīcās galvenie maksas pieprasītāji esot tieši viesnīcu apsargi. Ņemot vērā to, ka diennaktī viņi šādā veidā nopelna vairākus tūkstošus latu, viņas izteica aizdomas, ka šādas lietas nenotiekot bez viesnīcas vadības ziņas, ar kuru apsargi daloties savos ienākumos.
Pirmskrīzes gados prostitūtu skaits Latvijā samazinājās, jo daudzas no bijušajām prostitūtām atrada labi apmaksātus darbus un savu bijušo nodarbošanos pameta. Tagad – krīzes laikā - prostitūtu skaits atkal pieaudzis, bet ņemot vērā, ka policija rūpīgāk seko, lai neveidotos aģentūras un grupas, kas prostitūtas organizē un piegādā, meitenes esot spiestas braukt strādāt uz ārzemēm. To neoficiālās sarunā ar "de facto" atzina arī viens suteners.
Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes nodaļas, kas nodarbojas ar cilvēku tirdzniecības un sutenerisma apkarošanu, priekšnieks Artūrs Vaišļa gan atzina – lai arī policija apguvusi jaunas metodes cīņai ar sutenerismu, arī suteneri, starp kuriem ir bijušās prostitūtas, savu rūpalu ir modernizējuši – prostitūtas, kas pastrādājušas ārzemēs, izpratušas, kā veiksmīgāk veidot eskorta aģentūru biznesu un, atgriežoties Latvijā, veido tādas aģentūras, par kādām Latvijā deviņdesmito gadu sākumā nesapņoja.
Vaišļa skaidroja, ka sākotnēji galvenais uzdevums ir bijis novērst vardarbību un cilvēku tirdzniecību prostitūcijā, kā arī nepilngadīgo iesaistīšanu, bet šobrīd policija jau gājusi soli tālāk. "Tagad mēs darbojamies, lai izjauktu tās organizētās struktūras, nodrošinātu iespējamo konfiskāciju, tajā skaitā arī naudas atmazgāšanu," viņš norādīja.
"Grupējumi, protams, ir. Viņi mācās no tiesu prakses, uzmanīgi seko visam notikušajam, viņus konsultē ļoti labi juristi," atzina policijas pārstāvis.
Lai gan neoficiālā sarunā ar "de facto" viens suteners atzina, ka meitenes, piemēram, braucot uz ārzemēm, šādi nopelnot vairākus tūkstošus mēnesī, pēc policijas pārstāvju teiktā, seksa pakalpojumu industrijā Latvijā pie lielas naudas tiekot tikai daži un arī tad tas esot riskants bizness.
