Krievijas sāktais karš Ukrainā un ar to saistītās pārmaiņas saistībā ar migrāciju atstāj ietekmi arī uz prostitūcijas jomu, atzīst Valsts policija.
Iekšlietu ministrijas pārskats par cilvēku tirdzniecības situāciju un cīņu pret cilvēku tirdzniecību Latvijā 2022.gadā liecina, ka kopumā Latvijā iezīmējas tendence par trešo valstu valstspiederīgo sieviešu no Ukrainas, Krievijas un Moldovas iesaistīšanu prostitūcijā Latvijā. Turklāt vervēšanu, rekrutēšanu un organizāciju arī nodrošina trešo valstu pilsoņi, izmantojot internetu un dažādas sociālo un ziņapmaiņu platformu slēgtās grupas.
Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datiem, 2022.gadā tika reģistrēti četri noziedzīgie nodarījumi par personas iesaistīšanu prostitūcijā un prostitūcijas izmantošanu un vēl viens nodarījums par sutenerismu. Vienlaikus pārskatā norādīts, ka daži kriminālprocesi statistikā pārklājas, tādējādi reģistrēti noziedzīgie nodarījumi var neatspoguļot faktisko lietu skaitu un apsūdzēto personu unikālo skaitu.
VP aģentūrai LETA norādīja, ka policijā nav pieejami pilnīgi dati par pieļautajiem administratīvajiem likumpārkāpumiem, jo prostitūcijas joma patlaban netiek kontrolēta. Proti, pagaidām nav ieviests prostitūcijas ierobežošanas likums, kurā būtu reglamentēta kompetence administratīvo pārkāpuma procesā.
Vienlaikus tiek pieļauts, ka var palielināties, to personu skaits, kas ierodas Latvijā no karadarbības valstīm un iesaistās šādu pakalpojumu sniegšanā.
2020.gadā Latvijā stājās spēkā Administratīvās atbildības likums, bet Administratīvo pārkāpumu kodekss zaudēja spēku. Administratīvās atbildības likums paredz, ka administratīvos pārkāpumus, par tiem piemērojamos sodus un amatpersonu kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā iestādē, nosaka attiecīgo nozari regulējošajos likumos vai pašvaldību saistošajos noteikumos.
2017.gadā tika izstrādāts un iesniegts izskatīšanai Prostitūcijas ierobežošanas likumprojekts. Patlaban šis prostitūcijas ierobežošanas likums nav ieviests. Prostitūcijas ierobežošanas likumprojekts paredzēja, ka par prostitūcijas piedāvāšanas un reklamēšanas ierobežojumu neievērošanu - fiziskām un juridiskām personām IeM rosināja piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 700 eiro.
Šobrīd vēl ir spēkā Ministru kabineta noteikumi "Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi", kuros ir rakstīts, ka seksuālos pakalpojumus aizliegts piedāvāt un reklamēt internetā, presē un citos plašsaziņas līdzekļos, kā arī izmantojot citu personu starpniecību. Noteikumos ir norādīts, ka par šo noteikumu neievērošanu personas saucamas pie atbildības administratīvo vai kriminālo atbildību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Tā kā nav ieviests prostitūciju ierobežošanas likums, kurā būtu reglamentēta kompetence administratīvo pārkāpuma procesā, piemērojamie sodi par izdarītājiem administratīviem pārkāpumiem, policijai nav iespējas likumīgi saukt personas pie administratīvās atbildības.
Sludinājumus, kuros ir reklamēti seksuālie pakalpojumi, policijas darbinieki var piefiksēt un izskatīt likumā noteiktajā kārtībā, lai pārbaudītu un veiktu nepieciešamās darbības nolūkā noskaidrot, vai tas nav saistīts ar iespējamu noziegumu izdarīšanu, proti, sutenerismu, iesaistīšanu prostitūcijā, cilvēktirdzniecību.
