Gribu būt karavīrs – varbūt ne gluži ar šādu aicinājumu, bet noteikti patriotisku jūtu vadīta “360TV ZIŅneši” žurnāliste Santa Ādamsone pirms kāda laika atsaucās Nacionālo bruņoto spēku (NBS) aicinājumam un pieteicās rezerves militārās apmācības kursam. Un lai iedrošinātu citus, kuri varbūt arī to vēlētos, bet vēl nav pārliecināti, Ziņneši kopā ar Santu iziet visus soļus, ko šāda pievienošanās rezervistiem nozīmē.
Ar izziņām, pošu pasi un norīkojumu Santa dodas uz NBS Medicīnas nodrošinājuma centru Rīgā. Šādi centri, kur vienuviet strādā dažādi speciālisti, ir septiņās vietās Latvijā. Vispirms jāaizpilda vairākas aptaujas - par veselības stāvokli, piekrišana datu apstrādei, alkohola lietošanas traucējumu un depresijas pašnovērtējuma testi.
Atlase rezerves karavīru kandidātiem ir rūpīga. Bruņotajiem spēkiem tā nepieciešama, lai izprastu vai brīvprātīgais dienestam tiešām ir spējīgs. Visiem obligātas pārbaudes ir pie kāda no centra ģimenes ārstiem, psihiatra un narkologa. Pārējo speciālistu nepieciešamību izvērtē pēc katra paša atnestajiem dokumentiem.
Pirmais - nomērīšanās, svēršanās. Tālāk ar frekvenču trokšņiem pārbauda dzirdi. Pēc tam jānodod analīzes. Santas gadījumā - jāprecizē asinsgrupa un jāpārbauda HIV. Vēl viņa tiek nosūtīta uz sirds izmeklēšanu un rentgenu.
Psihiatra un narkologa atzinumi visai bieži ietekmē to, vai kandidāts komisiju izies vai nē. Dace Guģe, NBS Nodrošinājuma pavēlniecības Medicīnas nodrošinājuma centra ārste stāsta: “Vairāk mūs kā ārstus uztrauc tas, ka jauniešu veselībai nav sekots pienācīgi līdzi. Tas nav tikai garīgā veselība, par ko trauksmi ceļ psihiatri, īstenībā arī zobārstu nepieejamība.”
Arī stājas problēmas, samazināts vai arī palielināts ķermeņa masas indekss mēdz būt par iemeslu neuzņemt kandidātu. Noteicoša var būt arī ginekologa izziņa, jo pastāv saslimšanas, kas liedz fiziskas aktivitātes.
Vairāk skaties video!
