Eiropas Parlamenta (EP) lēmums neatcelt deputāta imunitāti eiroparlamentāriešiem Nilam Ušakovam (S) un Andrim Amerikam (GKR) ir vērtējams negatīvi, jo prokuratūra droši vien neiesniedza visu nepieciešamo informāciju, vai neesot bijusi spējīga atbildēt uz papildus uzdotajiem jautājumiem, tā raidījumā “STOPkadri ar Armandu Puči” pieļāva ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Komentējot EP lēmumu, Stukāns raidījumā uzsvēra, ka tas nav noslēgums, jo likums atļautu gan pēc deputāta pilnvaru beigām vērsties pret personu, gan arī atkārtoti lūgt jaunajam EP sasaukumam šo jautājumu skatīt atkārtoti.
Zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš raidījumā “STOPkadri ar Armandu Puči” pauda pārliecību, ka pie šāda EP lēmuma ir vainojama prokuratūra, gadījumā, ja pierādījumi bija. “Eiropas Parlamenta publiski pieejamā atzinumā ir rakstīts, ka nerodas parlamentā pārliecība par to, ka ir pietiekoši pierādījumi tam, ka būtu izdarīts noziedzīgs nodarījums, neņemot vērā to, ka nav konstatēta ne vieta, ne laiks, ka ir pagājis ārkārtīgi ilgs laiks. Iespējamais noziegums notika 2017. gadā, ko uzskata prokuratūra, bet pieprasījums ir aizgājis tikai 2023. gadā, pēc sešiem gadiem. Ja mūsu valstij tas liekas normāli, jebkurā citā Eiropas valstī, tas liekas nesaprotami,” sacīja Vārpiņš.
Latvijas Ģenerālprokuratūra pret Eiroparlamenta deputātu Ušakovu un Ameriku vēlējās izvirzīt apsūdzības par iespējamu kukuļošanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Ziņu aģentūra LETA raksta, ka valsts apsūdzības ieskatā 2017. gadā tobrīd Rīgas mērs Ušakovs un vicemērs Ameriks pašvaldības uzņēmuma “Rīgas mikroautobusu satiksme” pastarpinātajam īpašniekam esot pieprasījis kukuli 50% apmērā no summām, ko šis uzņēmums saņēma no pašvaldības par tā pārvadātajiem pasažieriem, kuriem ir bijušas tiesības uz braukšanas maksas atlaidēm.
