Valsts kontrole drīzumā plāno veikt revīzijas par atlīdzības reformu un budžetu plānošanu pašvaldībās, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pavēstīja Valsts kontrolieris Edgars Korčagins.
Attiecībā uz atlīdzības reformu Korčagins sacīja, ka revīzijā tiks skatīts tas, vai reforma ir sasniegusi savus mērķus, proti, vai ir ir panākts izlīdzinājums starp "bagātajām un nabadzīgajām" ministrijām. Tāpat iestāde vētīs, vai, paaugstinot algas, ir panākts tas, ka nav nepieciešams meklēt citus piemaksu veidus par amatpersonu darbu dažādās padomēs un valdēs. Taujāts par revīzijas ilgumu, Korčagins sacīja, ka tas būs atkarīgs no revīzijas tvēruma, kas šobrīd vēl nav skaidri definēts.
Savukārt pašvaldību budžetu revīzijā plānots aplūkot ekonomiskumu, ilgtspēju un pašvaldību praksi, uzņemoties finansiālas saistības. Papildus Valsts kontrole vēlas izvērtēt to, kādi kontroles mehānismi ir iedibināti no valsts puses. "Nepieciešams pārvērtēt, vai atsevišķi atskaitīšanās mehānismi ir nepieciešami, proti, vai atskaites ir iesniegtas, bet netiek izvērtētas pēc būtības. Vienlaikus varbūt kaut kas arī pietrūkst, lai izķertu vienu vai otru risku," sacīja Korčagins.
Papildus tam Valsts kontrole iecerējusi atskatīties to, kā iestādei veicas ar prettiesiski izlietotu līdzekļu piedziņu no amatpersonām gadījumos, kad iestādes pašas to nedara. Korčagins teica, ka šogad aprit pieci gadi, kopš iestādei ir uzticēta šī funkcija.
Valsts kontrole vēlas apkopot gan statistiku, proti, cik bieži šo normu iestāde ir izmantojusi, kas ir tie gadījumi, kuros piedziņas vērstas, un vai Valsts kontrolei ir izdevies sasniegt tos mērķus, ko likumdevējs vēlējās. Ar ziņojumu par šo jautājumu Valsts kontrole iecerējusi nākt uz Saeimu šī gada otrajā pusē. Vienlaikus iestādei jau šobrīd ir divi secinājumi - pirmkārt, piedziņas process ir lēns un optimizējams, jo "daudz laika aizņem sarakstīšanās ar institūcijām". Otrkārt, piedziņas process ir jādarbina no pirmā eiro, kas ne vienmēr ir lietderīgi un pamatoti.
Taujāts, vai Valsts kontrole plāno revidēt administratīvi teritoriālās reformas, Korčagins atbildēja, ka tam vēl ir par ātru, jo reforma vēl turpinās. "Iestādes vēl tiek apvienotas, mehānismi iedzīvotāju iesaistei vēl tiek pielāgoti. Kad posms būs noslēdzies, tad būs labs laiks paskatīties, vai reformas mērķi ir izpildīti," pauda Valsts kontrolieris.
Attiecībā uz tālākiem plāniem Korčagins teica, ka Valsts kontrole katru gadu lemj par to, kuras ir problemātiskās institūcijas un tēmas nākamajam gadam, ņemot vērā iestāžu gada pārskatus un citus finanšu rādītājus, taču šogad iestāde informācijas iegūšanu ir paplašinājusi. Proti, šogad uzrunāti arī Saeimas deputāti un nevalstiskās organizācijas (NVO).
"Esam uzrunājuši gan koalīcijas, gan opozīcijas, gan neatkarīgos deputātus. Un esam atklāti uzrunājuši NVO sniegt informāciju par viņu ieskatā būtiskiem jautājumiem," teica kontrolieris.
LETA jau vēstīja, ka līdz ar atlīdzības reformas ieviešanu 2022.gadā tika pārskatīta un paaugstināta mēnešalgu skala. Katru gadu mēnešalgas tiek arī indeksētas, mainoties bāzes mēnešalgai.
Mēnešalgu skalā minētā viduspunkta mēnešalga ir noteikta kā mērķa alga valsts pārvaldē, kas paredzēta 80% apmērā no līdzīgas vērtības algas privātajā sektorā. Minētais nozīmē, ka, veidojot iestādē darba samaksas sistēmu, iestādes vadītājam ir iespējams variēt ar konkrētās mēnešalgas apmēru noteiktās mēnešalgu skalas mēnešalgu grupas intervāla ietvaros.
