Latvija ir ierosinājusi Eiropas Savienības (ES) 14.sankciju kārtā papildināt izejvielu eksporta un tranzīta aizliegumu ar mangāna rūdu un alumīnija oksīdu - izejvielām, kuras varētu tikt izmantotas militārajā ražošanā Krievijā, norāda Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretāre Diāna Eglīte.
Viņa norāda, ka Latvija ES līmeņa risinājumus uzskata par efektīvāko instrumentu, lai ierobežotu preču plūsmu, kas varētu palīdzēt Krievijas spējai karā pret Ukrainu. Patlaban Latvija sadarbojas ar ES partneriem, lai sasniegtu šo mērķi.
"Ja neizdotos panākt vienprātību sankcionēšanai ES līmenī, ĀM ir gatava atbalstīt arī nacionālu vai reģionālu rīcību, aizliedzot šo izejvielu tranzītu un eksportu caur Latviju. ĀM ir uzsākusi konsultācijas ar pārējām Baltijas valstīm, tomēr lēmums par šādu rīcību būtu pieņemams valdības līmenī," atzīmēja ĀM preses sekretāre.
LETA jau vēstīja, ka pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai. Kā vēstīja laikraksts "Postimees", kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju.
Krievija gandrīz pilnībā paļaujas uz mangāna importu. Lai gan valstī ir nelielas mangāna rezerves, to ieguve nav attīstīta industriālā līmenī. Provizoriskie dati liecina, ka 2023.gadā Krievija importē divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.
Kā liecina "Postimees" rīcībā esošā informācija, no diviem miljoniem mangāna rūdas, kas pērn tika eksportēta uz Krieviju, gandrīz 90% tika pārkrauta Igaunijā un Latvijā. Visvairāk tādu kravu pārkrauts Rīgas un Ventspils ostās, bet kopš pagājušā gada arī Sillamē ostā tiek izkrauta un uzglabāta mangāna rūda pirms vilcieni ar to dodas uz Krieviju.
Latvijas valsts dzelzceļa kompānija "LDz Loģistika" ir viena no vairākām Latvijas kompānijām, kas piedalījušās mangāna rūdas pārvadājumos uz Krieviju. Kompānija jau 2018.gadā sāka pieņemt kuģus, kas veda mangāna rūdu no Āfrikas. Sākoties Krievijas atkārtotajam iebrukumam, tādu kravu apjoms krasi pieauga. Pieprasījuma dēļ mangāna cena ir pieaugusi no 150 ASV dolāriem pirms kara līdz 300-350 ASV dolāriem par tonnu.
Starptautiskās sankcijas neaizliedz mangāna rūdas pārvadājumus uz Krieviju.
VAS "Latvijas dzelzceļš" iepriekš paudis gatavību ievērot jebkādus valsts turpmākus lēmumus.
