Valsts bankas veidošanai šobrīd nav visiem saprotamu un datos balstītu iemeslu jeb tirgus nepilnību, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.
"Mēs tomēr jau vairāk nekā 30 gadu dzīvojam sistēmā, kas balstās privātā iniciatīvā brīva tirgus apstākļos un privātajā kapitālā. Valsts iesaistās tur, kur brīvā tirgus instrumenti kaut ko nevar sakārtot vai kur ir saprotami objektīvi iemesli, piemēram, valsts drošības un stratēģiskās intereses," sacīja Mencis.
Viņš pauda viedokli, ka patlaban ir tikai tas, ko sauc par "anecdotal evidence" (anekdotisks pierādījums jeb pierādījums, kas balstās nevis datos, bet kāda personīgajā pieredzē vai novērojumā - red.), kad kāds nevar atvērt kontu vai dabūt kredītu iecerētajā adresē. Visaptveroša kvalitatīva pētījuma un diskusijas par to, vai tiešām finanšu sektorā pastāv tirgus nepilnības, īsti nav.
Mencis skaidroja, ka jau šobrīd darbojas "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ar vairāk nekā 40 programmām, no kurām lielākā daļa ir tieši paredzētas mērķiem, kur objektīvā procesā ir konstatētas tirgus nepilnības, kurām ir jārod risinājums. Taču tagad ir izvilkts lozungs par valsts banku, jo bankas pelna un it kā nekreditē.
"Vienlaikus joprojām neviens nav pateicis, kāds būs šādas valsts bankas mandāts, tādēļ arī, godīgi sakot, šajā posmā ir kaut ko grūti komentēt sīkāk, jo mēs neesam dzirdējuši priekšlikumus. Biznesa loģika gan saka, ja valsts banka finansēs tur, kur objektīvi nav tirgus, tad neveiksmes gadījumā zaudējumus segs no akcionāru jeb šādā gadījumā - valsts budžeta līdzekļiem," teica Mencis.
Viņš uzsvēra, ka uzņēmums, kuram ir ilgtspējīgs biznesa modelis, laba pārvaldība un reputācija, kura nerada šaubas, var saņemt finansējumu banku sektorā, turklāt izvēloties starp konkurējošiem piedāvājumiem. Savukārt lielajiem infrastruktūras projektiem vai lielajiem uzņēmumiem arvien redzamāka ir arī institucionālo kreditētāju, tādu kā Eiropas Investīciju banka vai Ziemeļu investīciju banka, klātbūtne, kas izvēles iespējas padara vēl plašākas.
"Un tad ir jautājums, kas tad ir tas klientu profils, kuram risinājumus piedāvās valsts? Ja tas ir klients, kuram komercbanku sektora ieskatā nav ilgtspējīga biznesa modeļa, kuram nav labas pārvaldības, kuram ir reputācijas riski, vai tā ir tā klientu bāze, uz kuru būtu jāskatās valsts veidotai bankai? Es varu tikai izteikt jautājumu, vai visi nodokļu maksātāji ir gatavi kolektīvi apmaksāt šādas iniciatīvas rēķinu, un kas liek domāt, ka šoreiz tas būs veiksmīgi?" teica Mencis
Bankas vadītājs piebilda, ka labprāt kopā strādātu pie reālu, datos un kvalitatīvā analīzē balstītu problēmu risināšanas Latvijas tautsaimniecībā un netērētu enerģiju atturēšanai no uzkāpšanas uz vecajiem grābekļiem.
