Pērn 1.janvārī Latvijā bija reģistrēti 6279 romu tautības cilvēki, 94,7% no tiem bija Latvijas pilsoņi, liecina Kultūras ministrijas (KM) sagatavotais plāna projekts par romu stratēģiskā ietvara pasākumu īstenošu 2024.-2027.gadam, kas pieejams Tiesību aktu portālā.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem romu tautības iedzīvotāju skaits Latvijā ir vēl zemāks - 2022.gada sākumā tie bija 4784 cilvēki, un tas kopš 2015.gada ir samazinājies.
Eiropas Sociālā fonda projektā "Iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumi un monitorings" 2019.gadā sagatavotajā ziņojumā "Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums" romi ir minēti kā viena no grupām, kas saskaras ar nabadzību un sociālo atstumtību.
Eksperti norāda, ka nevienlīdzība veselības aprūpē saistāma ar kultūras atšķirībām, ar problēmām, kas saistītas ar trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusu, un ierobežotās lasīt un rakstīt prasmes dēļ. Izvērtējumā par mājokļa nodrošinājumu identificētas vairākas problēmas - mājokļa pieejamība ir problemātiska trūcīgajiem romiem, zems romu apdzīvoto mājokļu labiekārtojuma līmenis un liela daļa romu mājokļu ir pārapdzīvoti.
2021.gadā īstenotajā izvērtējumā par garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta saņēmēju iztikšanas stratēģijām ir secināts, ka GMI pabalsta saņēmēju vidū ir arī cilvēki bez formālās izglītības pakāpes vai ar dažu klašu izglītību, īpaši tas ir raksturīgi romu tautības GMI pabalsta saņēmējiem.
Tāpat ir novērojams, ka GMI pabalstu saņem vienas ģimenes locekļi vairākās paaudzēs. Vairāk šāda prakse ir novērota romu tautības GMI pabalsta saņēmēju vidū, kuriem GMI pabalsts ir "viena no dzīves stratēģijām, kuru katra nākamā paaudze apgūst un nostiprina socializācijas procesā".
Izvērtējumā skaidrots, ka šādos gadījumos sociālā darba veicējiem ir papildu grūtības mainīt šo rīcības un uztveres modeli. Tāpēc pētnieki izvirza nepieciešamību celt vispārējas lasīt un rakstīt prasmes pieaugušajiem, kuru dēļ šī iedzīvotāju daļa sastopas ar nozīmīgiem šķēršļiem iekļauties nodarbinātībā, tādējādi nokļūstot GMI pabalsta saņēmēju statusā.
Romu kopienā, salīdzinot ar vidējiem rādītājiem Latvijā, pastāv kultūras atšķirības, kas ietekmē arī izglītības procesus, piemēram, vēlēšanās pēc iespējas ilgāk bērnus audzināt mājas apstākļos un nevest uz pirmsskolas izglītības iestādi, kas savukārt kavē bērnu adaptāciju pirmsskolas izglītības iestādē un turpmāk arī sākumskolā un latviešu valodas trūkumu, kas var izpausties kā šķērslis tālākā izglītības procesā.
KM uzsver, ka līdz ar to papildu darbs ir jāiegulda, informējot un izglītojot romu vecākus par izglītības nozīmi. Jau patlaban atsevišķas pašvaldības plāno atbalsta pasākumus romu vecākiem un viņu bērniem, kuri nav laicīgi iesaistīti pirmsskolā, lai adaptētos skolas kultūrai un mācītos latviešu valodu.
