"Mobilizācija iedalās divās daļās, ir cilvēku mobilizācija un, tā dēvētā, mantas mobilizācija, ko mēdz saukt par rekvizīciju, kas nozīmē, ka kara vai nemiera gadījumā armija, karavīri vai valsts var izmantot vai rekvizēt arī mantu, piemēram, transportlīdzekli, pārtikas preces, telpas vai tamlīdzīgi," TV24 raidījumā "Preses klubs" skaidro zvērināts advokāts Olavs Cers.
"Paskatoties tieši to likumu, ir interesanti, sanāk smagnēja tā situācija. Ir aprakstīts, ka var rekvizēt mantu to novērtējot īpašnieka klātbūtnē, četros eksemplāros sagatavojot protoklou, viens protokols tiek izsniegts īpašniekam, dievs vien zin, kur tie pārējie paliek. Un tad attiecīgi to mantu paņem un pēc kara nodod atpakaļ, kas nu tur palicis, īpašniekam aizpildot aktu," saka advokāts.
Cers aicina iztēloties situāciju,"ja notiek kara darbība vai nemieri pilsētā, un vajadzīga mašīna, lai izvestu ievainotos, ja vajadzēs droši vien paņems pirmo mašīnu, kas būs ielas malā, un nekādus protokolus nesastādīs. Manuprāt, tas likums vairāk ir rakstīts uz papīra, bet nedomājot, kā to dzīvē izdarīt."
Interesanta nianse, kas esot rakstīta likumā, nosaka to, ka rekvizīcija neattiecas uz ārvalstu pilsoņiem piederošu mantu.
