Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz būtiski mainīt principus, pēc kādiem kopējā tīklā varēs nodot mājsaimniecību pašu saražoto elektroenerģiju.
Izmaiņas paredz, ka turpmāk uzkrājums tiks veidots nevis kilovatstundās, bet eiro izteiksmē atbilstoši elektroenerģijas cenai konkrētajā brīdī tirgū. Grozījumi paredz elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas darbības perioda noteikšanu līdz 2029.gada 28.februārim.
Likumprojekts paredz noteikt elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas darbības beigu termiņu, precizēt likumā noteikto elektroenerģijas aktīvo lietotāju definīciju un likumā ietvertos nosacījumus, kā tiek izsniegtas atļaujas elektroenerģijas ražotājiem, kuri atjauno elektroenerģijas ražošanas iekārtas, papildinot likumu ar jaudas atjaunošanas definīciju.
Kā norāda Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM), ņemot vērā mikroģeneratoru pieslēgumu skaita straujo pieaugumu, nepieciešams steidzami pieņemt grozījumus elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas regulējumā, lai tiktu nodrošināta "neto sistēmas ilgtspējīga attīstība". Tāpat esot nepieciešams steidzami precizēt nosacījumus, kas attiecas uz atļaujām elektroenerģijas ražotājiem, kuri atjauno elektroenerģijas ražošanas iekārtas.
Grozījumi paredz noteikt universālo neto norēķinu sistēmas pakalpojumu, kas ir aktīvā lietotāja, kura elektroenerģijas ražošanas iekārtu kopējā uzstādītā elektriskā jauda nepārsniedz 50 kW, garantētas tiesības uz neto norēķinu sistēmas ietvaros saražotā elektroenerģijas pārpalikuma nodošanu elektroenerģijas tirgotājam "par viegli un skaidri salīdzināmu un pārskatāmu cenu".
Likumprojekts sagatavots, lai pilnveidotu nacionālo elektroenerģijas tirgus regulējumu. Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā nepieciešamību steidzami pieņemt tiesību aktus elektroenerģijas aktīvo lietotāju darbības veicināšanai, kā arī precizēt nosacījumus, kas attiecas uz atļaujām elektroenerģijas ražotājiem, kuri atjauno elektroenerģijas ražošanas iekārtas.
Elektroenerģijas neto uzskaites sistēma tika izveidota laikā, kad bija neliels mikroģeneratoru pieslēgumu skaits, līdz ar to sistēmas izveides sākumposmā galvenais mērķis bija veicināt šī enerģijas ražošanas veida attīstību. Iepriekšējo divu gadu laikā globālo enerģētikas procesu ietekmē bija vērojams ievērojams mikroģeneratoru pieslēgumu skaita pieaugums, izmaiņu nepieciešamību skaidro KEM.
Saskaņā ar AS "Sadales tīkls" datiem, 2023.gada pirmajā pusgadā vien sadales sistēmai tika pieslēgti vairāk nekā 3500 jauni mikroģeneratori, un tiek prognozēts, ka līdz 2023.gada beigām sadales sistēmai pieslēgto mikroģeneratoru skaits varētu sasniegt 18 000 līdz 20 000, bet to kopējā ražošanas jauda būs 140-160 megavati (MW).
KEM norāda, ka tik krass mikroģeneratoru skaita pieaugums rada nepieciešamību pielāgot normatīvo vidi ilgtspējīgas, ekonomiski pamatotas un tirgus principos balstītas pašpatēriņa sistēmas izveidei, kurā tiktu līdzsvarotas visu elektroenerģijas tirgus dalībnieku intereses.
Prognozējams, ka, nākotnē ievērojami pieaugot atjaunojamās enerģijas īpatsvaram elektroapgādes bilancē, elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenām būs raksturīgs ievērojami augstāks svārstīgums, kā rezultātā pastāv būtisks risks, ka liela daļa neto uzskaites sistēmas lietotāju nodos saražotās elektroenerģijas pārpalikumu sadales sistēmas operatoram brīdī, kad elektroenerģijas tirgus vērtība būs zema, savukārt atgūs to no sadales sistēmas operatora brīdī, kad tās tirgus vērtība būs būtiski augstāka. Šāda saražotās elektroenerģijas pārpalikuma plūsmas dinamika ir īpaši raksturīga saules fotoelementu iekārtās saražotai elektroenerģijai.
Lai precizētu Elektroenerģijas tirgus likumā noteikto aktīvā lietotāja definīciju un sekmētu to, ka aktīvā lietotāja statuss un no tā izrietošās tiesības tiktu izmantotas normatīvajos aktos noteiktajam mērķim - pašpatēriņa segšanai - paredzēts, ka aktīvais lietotājs ir galalietotājs, kurš pašražoto elektroenerģiju izmanto pašpatēriņam un uzreiz nepatērēto elektroenerģiju (pārpalikumu) var nodot vai pārdot elektroenerģijas tirgotājam vai izmantot dalībai elastības vai energoefektivitātes shēmās. Reģistrēts elektroenerģijas ražotājs nav aktīvais lietotājs.
Savukārt aktīvā lietotāja pašpatēriņš ir aktīvā lietotāja saražotās elektroenerģijas daudzums, kas tiek patērēts aktīvā lietotāja objektos, aktīvo lietotāju un galalietotāju, kas rīkojas kopīgi, objektos vai energokopienas biedru objektos.
