Kopumā 2008. gadā situācija nacionālās drošības jomā ir vērtējama kā stabila un apdraudējuma līmenis kā zems, teikts premjera Valda Dombrovska (JL) gadskārtējā ziņojumā par valsts drošību.
Ministru prezidents atzīst, ka sarežģītie ekonomiskie apstākļi pastiprina sociālo spriedzi un tiesisko neaizsargātību sabiedrībā. Ņemot vērā noziedzības pieauguma tendences, valsts amatpersonām ir rūpīgi jāseko līdzi drošības situācijai valstī un jānodrošina preventīvas darbības noziedzības mazināšanai.
Aktualitāti starptautiskās drošības politikas darba kārtībā saglabā tradicionālie drošības politikas jautājumi - cīņa ar globālo terorismu, masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšana, reģionālie konflikti. Šai kontekstā prioritāti saglabā Latvijas ieguldījums NATO operācijā Afganistānā un atbalsts starptautiskajiem centieniem stabilitātes un attīstības veicināšanā Afganistānā plašākā nozīmē. Premjera vērtējumā, Latvija konkrēti palīdz Afganistānas Nacionālās armijas un policijas stiprināšanā, infrastruktūras projektu realizēšanā, izmantojot Latvijas attīstības sadarbības politiku.
Kā atzīmēja Dombrovskis, mūsdienu pasaulē arvien aktuālāki kļūst arī civilie izaicinājumi, piemēram, enerģijas resursu netraucēta pieejamība un kiberdraudi. Klimata pārmaiņas Ziemeļu puslodē gan paverot iespējas attīstīt jaunus kuģošanas ceļus un pieeju nozīmīgiem enerģijas resursiem, gan rada saspīlējuma potenciālu līdz šim samērā drošā pasaules daļā. Saspīlējuma pieaugums un Arktikas militarizācija ietekmētu arī Baltijas reģionu.
Ekonomiskās krīzes apstākļos Latvijai svarīgi turpināt centienus veicināt ES saskaņotu un kopīgu rīcību, sekmējot enerģijas piegāžu diversifikāciju, alternatīvu enerģijas avotu meklēšanu un īstenojot politiku, kas mazinātu ES neaizsargātību no ārējiem faktoriem. Šai kontekstā svarīgi esot veicināt izpratni par Centrālāzijas valstu nozīmīgo lomu alternatīvu enerģijas resursu piegāžu nodrošināšanā.
Aizvadītajā gadā jaunu izpausmi guvuši reģionālie konflikti. Gruzijas un Krievijas militārais konflikts apliecināja, ka konvencionālu militāru konfliktu draudi Eiropas kontinentā nav pagātne, stāstīja Ministru prezidents. Tas rada principiāli jaunu situāciju eiroatlantiskajā telpā.
Kā atzīmēts ziņojumā, svarīgs starptautisko un Latvijas drošību ietekmējošs faktors ir masu iznīcināšanas ieroču izplatība, Irānas kodolprogramma un tās iespējamā militārā komponente, bet it īpaši - Ziemeļkorejas kodolbruņošanās attīstība.
Terorisma apdraudējums Latvijā pārskata periodā neesot mainījies un ir saglabājies relatīvi zems. 2008.gada laikā Latvijā nav noticis neviens teroristisks akts, tostarp neviens noziedzīgs nodarījums, kas būtu saistīts ar teroristiskām darbībām. Tomēr Latvija arvien plašāk iesaistās starptautiskos pretterorisma sadarbības projektos. Tas ir viens no svarīgākajiem pamatelementiem veiksmīgai cīņai pret starptautisko terorismu kopumā.
Savukārt Latvijas iedzīvotāju apdraudējums ārvalstīs ir atkarīgs no draudu situācijas valstī, kurā persona atrodas. Ārējo teroristisko apdraudējumu valstij teorētiski var izraisīt arī atsevišķu teroristu grupu neapmierinātība ar Latvijas NBS dalību NATO pretterorisma un miera nodrošināšanas operācijās. Taču pārskata periodā apdraudējuma līmenis nav mainījies un vērtējams kā relatīvi zems un netiešs.
Pašlaik nav konstatēts, ka Latvijā pastāvētu izteiktas un spēcīgas galēji labējas vai kreisi orientētas ekstrēmistiskas vai radikālas organizācijas. Latvijas apstākļos var runāt par indivīdiem, personu grupām, kustībām vai organizācijām ar kreisi vai labēji orientētu ievirzi, kuru atbalstītajā ideoloģijā, paustajos uzskatos un atsevišķos gadījumos arī rīcībā ir saskatāmas ekstrēmisma pazīmes, norādīts ziņojumā.
Vienlaikus tiek atzīmēts, ka, lai arī šobrīd sabiedrībā netiek pausts vērā ņemams atbalsts Latvijā esošām ekstrēmi orientētām grupām, kustībām vai organizācijām un to dalībnieku skaits ir neliels, tomēr, pasliktinoties sociāli ekonomiskajiem apstākļiem valstī, tādu grupu, kustību vai organizāciju nozīme, dalībnieku skaits un rīcības kapacitāte pārskatāmā periodā var būtiski palielināties un radīt apdraudējumu valsts un sabiedriskajai drošībai.
Pēc Dombrovska vārdiem, šobrīd viens no būtiskākajiem nacionālo drošību ietekmējošiem un raksturojošiem faktoriem ir situācija valsts ekonomikā. Pēc vairāku gadu izaugsmes situācija Latvijas ekonomikā strauji pasliktinājusies. Izaugsmes tempu samazināšanos ir nomainījusi lejupslīde, ko lielā mērā noteica globālā finanšu krīze.
Finanšu krīzes ietekmes dziļumu pastiprina Latvijas ekonomikas izteiktā nelīdzsvarotība, kas izveidojusies iepriekšējos straujās izaugsmes gados. Privātā patēriņa un investīciju pieaugums, kas notika straujāk nekā kopējā ekonomiskā izaugsme, lielā mērā balstījās uz nozīmīgu ārējā kapitāla ieplūdi. Tas arī noteica lielu tekošā konta deficītu maksājumu bilancē un līdz ar to Latvijas ekonomikas neaizsargātības palielināšanos. Tagad, izsīkstot finanšu ieplūdei, notiek straujš privātā patēriņa un investīciju samazinājums un jūtamas korekcijas ekonomikā, proti, preču un pakalpojumu eksporta un importa bilances uzlabošanās vienlaikus ar ekonomisko aktivitāšu kritumu, samazinoties iekšējam pieprasījumam, sacīja premjers.
Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās negatīvi ietekmēja valsts finansiālo situāciju. Nodokļu ieņēmumu sarukšana un izdevumu sloga palielināšanās izraisīja budžeta krīzi, kas ierobežo fiskālās politikas telpu un rada nopietnus šķēršļus ekonomikas stabilizācijas un sociālā atbalsta programmu īstenošanai. Paaugstināta sociālā spriedze un valdības ierobežotās iespējas mazināt to ir vērā ņemams politiskās situācijas risks.
Tāpat ekonomiskās krīzes apstākļos, valsts amatpersonām būtiski samazinot atalgojumu vai pat palielinot rīcības brīvību ar valsts un pašvaldības naudu un mantu, pieaug riski, ka kukuļa piedāvājuma gadījumā amatpersona neatteiksies to pieņemt, amatpersonas pašas pieprasīs vai izspiedīs kukuļus un citus labumus, paši organizēs dažādas noziedzīgas shēmas tādu personu interesēs, kuras var nodarīt kaitējumu nacionālai drošībai, teikts ziņojumā.
Ziņojumā uzsvērts, ka Latvijas drošība nevar tikt skatīta atrauti no starptautiskās drošības vides attīstības tendencēm un drošības izaicinājumiem. Terorisms, masu iznīcināšanas ieroču nesankcionēta izplatība, nestabilitāte dažādos pasaules reģionos var radīt draudus mūsu drošībai. Jauno draudu nopietnību apstiprina aizvadītajos gados veiktie kiberuzbrukumi Igaunijai, Lietuvai un Gruzijai.
2008.gadā tieši militārie draudi, kas varētu ietekmēt Latvijas neatkarību, ekonomisko attīstību un iedzīvotāju drošību, nepastāvēja. Galvenais riska faktors ir atsevišķu valstu pieaugošā bruņošanās tendence un gatavība lietot militāru spēku savu politisko un ekonomisku interešu realizācijai.
