Latvijas nacionālā drošība balstās uz novecojušiem dokumentiem, svētdien vēstīja LNT raidījums "Top 10".
Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu katrs Saeimas sasaukums pieņem Nacionālās drošības koncepciju sava sasaukuma pirmajā gadā, bet pašreizējā Saeima to nav izdarījusi. Koncepcija jāsagatavo Ministru kabinetam, jāizskata Nacionālās drošības padomei un jāpieņem Saeimai. Pēdējo reizi tas izdarīts 2011.gada martā, tātad iepriekšējās Saeimas laikā, līdz ar to nav ievērots Nacionālās drošības likums.
Iepriekšējā premjera Valda Dombrovska (V) un pašreizējās valdības vadītājas Laimdotas Straujumas (V) padomniece nacionālās drošības jautājumos Ilze Pētersone-Godmane gan Nacionālās drošības likuma neievērošanu šajā gadījumā dēvē tikai par formālu. Nozīmīgo dokumentu bija pieņēmusi iepriekšējā Saeima, kuru drīz pēc tam negaidīti atlaida toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers (RP). Tāpēc nolemts strādāt ar veco drošības koncepciju.
Situācijā problēmu nesaskata arī Satversmes aizsardzības birojs un Drošības policija. Neskatoties uz to, ka pašlaik ļoti krasi mainās drošības situācija, kopumā bijušajā šajā koncepcijā un plānā ir iezīmēti visi šie riska faktori, ar kuriem mēs arī cīnāmies, norāda Drošības policijas pārstāvji.
Valsts nacionālā drošība balstās uz trīs dokumentiem - sākotnēji drošības iestādes izstrādā Latvijas valsts apdraudējuma analīzi, pēc tam uz tās pamata Saeima pieņem Nacionālās drošības koncepciju un visbeidzot valdība pieņem Nacionālās drošības plānu, norāda "Top 10". Šie dokumenti pieņemti 2011.gadā.
Jauno valsts apdraudējuma analīzi drošības dienesti sola pēc pāris mēnešiem, savukārt uz tās pamata Nacionālās drošības koncepciju, visticamāk, pieņems tikai nākamā Saeima, prognozē valdības vadītājas nacionālās drošības padomniece.
Tā kā valsts apdraudējuma analīze, ko sola pieņemt tuvāko mēnešu laikā, ir slepena, Latvijas sabiedrība ar nacionālās drošības galvenajiem riskiem un plānotajiem pretpasākumiem varēs iepazīties tikai pēc Nacionālās drošības koncepcijas pieņemšanas, kas notiks pēc Saeimas vēlēšanām.
Zināmu priekšstatu gan sabiedrība varētu iegūt Drošības policijas un Satversmes aizsardzības biroja ikgadējo darbības pārskatu publiskajā daļā. Tikmēr mūsu kaimiņvalsts Igaunijas Drošības policija ziņojumu jau izstrādājusi, un publiski pieejamajā tās versijā saistībā ar notikumiem Ukrainā tajā konkrēti brīdināts par Krievijas jauno imperiālismu.
Nosaukt organizācijas, kas darbojas pret mūsu valsts interesēm, šogad sola arī Latvijas Drošības policija. Līdz šim tas nav darīts. Kopējo pret valsts interesēm strādājošo cilvēku skaitu gan drošības dienesti dēvē par nelielu, lai gan viņi pēdējā laikā aktivizējušies.
