Zemkopības ministrija (ZM) jūlijā piešķirto Eiropas Komisijas (EK) ārkārtas atbalstu dažādu dalībvalstu lauksaimniecības krīžu seku mazināšanai varētu nepiešķirt tikai piena nozarei, kā uz to sākotnēji uzstāja zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS), noskaidroja aģentūra LETA.
Zemkopības ministra biroja vadītāja Kristīne Liepa sacīja, ka Latviju šogad skārušas vairākas dabas katastrofas, tostarp pavasara sals, tad sausums un šonedēļ arī krusa, tādēļ ministrijā notiek diskusijas par iespējamiem veidiem kā visvairāk cietušajiem lauksaimniekiem kompensēt radušos zaudējumus.
Lai arī sākotnēji EK izsniegtais atbalsts 6,8 miljonu eiro apmērā publiskajā telpā izskanējis kā domāts krīzes skartajam piena lopkopības sektoram, Liepa apstiprināja, ka patlaban ministrijas interesēs ir prioritāri atbalstīt tās lauksaimniecības nozares, kuras cietušas dabas stihiju dēļ.
Viņa gan norādīja, ka vēl ir pāragri spriest par pirmdienas vētras nodarītajiem postījumiem, jo pie to apkopojuma turpina strādāt Lauku atbalsta dienests (LAD). Tāpat vēl nav skaidri visi atbalstāmo saimniecību atlasīšanas kritēji un apmēri.
Jau ziņots, ka pirmdien Latviju šķērsoja pērkona negaiss un stipra vētra, kas dažviet atnesa ļoti lielu krusu un intensīvas lietusgāzes, gāžot kokus, izpostot būves, transportlīdzekļus un infrastruktūru. Īpaši lielus postījumus vētra nesa Dobeles novadam.
Lai aplēstu vētras radītos postījumu apmērus, ZM uzdeva LAD apkopot situāciju, par kuru dienestam lauksaimnieki varēs ziņot no 11.augusta līdz 25.augustam LAD mobilajā lietotnē.
Tāpat ziņots, ka maija sākumā valsts lielākajā daļā pārspēti aukstuma rekordi un Latvijā piedzīvotas vienas no postošākajām pavasara salnām pēdējos gados. Savukārt jūnijā sausuma dēļ lauksaimnieki aicināja valdību izsludināt ārkārtējo situāciju.
Tikmēr lopkopības sektorā svaigpiena iepirkuma cena Latvijā janvāra-aprīļa periodā samazinājās par vairāk nekā 30% un arī šo nozari pārstāvošās organizācijas lūdza nozarē izsludināt ārkārtējo situāciju.
LETA arī vēstīja, ka 10.jūlijā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojās par Eiropas EK priekšlikumu par ES ārkārtas atbalsta piešķīrumu 27 dalībvalstīm par kopējo summu 330 miljoni eiro, no kuriem Latvijai tika piešķirti 6 796 780 eiro.
Toreiz Šmits uzstāja, ka, kaut gan sākotnēji EK tika norādīts, ka nepieciešami 11 miljoni eiro krīzes skartajam piena lopkopības sektoram, vērtējot pēc tiešmaksājumu apjoma, Latvija saņēmuši proporcionāli lielāko finansējumu, kas, salīdzinot ar citām valstīm un vērtējot arī pēc lauksaimniecības rezerves fonda iespējām, valstij ir ļoti labvēlīgs lēmums.
EK regulējums paredz arī iespēju dalībvalstīm no nacionālā budžeta papildināt savu atbalstu līdz pat 200%. Piešķirtais atbalsts būs jāizmaksā līdz 2024.gada 31.janvārim.
Atbalsts paredzēts tām dalībvalstu lauksaimniecības nozarēm, kuras negatīvi ietekmējis gan Krievijas izraisītais karš Ukrainā, gan nelabvēlīgi laikapstākļi, arī nozīmīgais iepirkuma cenu kritums un kopējā tirgus situācija, tostarp Latvijā un Lietuvā tā bija īpaši sarežģīta piena sektorā, kas ievērojami pasliktina lauksaimnieku ekonomisko dzīvotspēju.
Atbalsta piešķiršanas nosacījumi dalībvalstīm jānosaka pašām, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem un ņemot vērā visvairāk skartajiem lauksaimniekiem radušos ekonomiskos zaudējumus.
Atbalsts jāpiešķir tā, lai netiktu radīti tirgus vai konkurences kropļojumi un lai novērstu pārkompensācijas risku, atbalsta piešķiršanā dalībvalstīm jāņem vērā citi valsts vai ES atbalsti, kas piešķirti šo ekonomisko zaudējumu novēršanai.
