Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem* par filantropiju un korporatīvo sociālo atbildību Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs (CAE), šajā reģionā, tostarp Latvijā, ir milzīgs filantropijas potenciāls. Lai gan salīdzinoši īsā laikā esam piedzīvojuši globālo pandēmiju, karu Ukrainā un tam sekojošo enerģētikas krīzi, šobrīd vairāk nekā jebkad agrāk uzņēmumi sāk rīkoties atbildīgi un ilgtspējīgi, ko motivē arvien apzinīgāki darbinieki, investori un patērētāji. Pētījums arī atklāj, ka, ja tiktu nodrošināti atbilstoši stimuli un likvidēti šķēršļi, CAE iedzīvotāji būtu gatavi ziedot sociāliem mērķiem divreiz vairāk nekā šobrīd.
Pētījums "Filantropija Centrāleiropā un Austrumeiropā", ko 2022. gadā veica Centrāleiropas un Austrumeiropas Sociālās ietekmes alianse, liecina, ka vidējā privāto ziedojumu vērtība CAE reģionā pagājušajā gadā bija aptuveni 80 eiro. Lielākie ziedojumi tika veikti Igaunijā (vidēji vairāk nekā 105 eiro), bet vismazākie - Latvijā (vidēji aptuveni 65 eiro). Tajā pašā laikā 28 % Latvijas iedzīvotāju ir gatavi maksāt vairāk par sociāli atbildīgu zīmolu piedāvātajām precēm un pakalpojumiem.
Uzņēmējdarbība Latvijā arvien vairāk nodarbojas ar sociālajiem jautājumiem, taču šī iesaistīšanās mainās atkarībā no uzņēmuma lieluma un tā vadītāju skatpunkta. Sociālā iesaistīšanās arvien biežāk tiek uztverta kā vērtību vairojoša darbība, taču aktivitātes netiek veiktas strukturēti. Uzņēmumi par sociālo aktivitāti bieži vien domā tikai ziedojumu ziņā, bet citas aktivitātes, piemēram, pro bono vai brīvprātīgais darbs, netiek veicināts.
Interesanti, ka privātie ziedotāji ļoti bieži sniedz savu atbalstu “klusi”. Tas apgrūtina izpratnes veicināšanu par vērtīgām iniciatīvām. Uzņēmējdarbībā joprojām trūkst celmlaužu, kas parādītu, kā rīkoties un veicināt labo praksi. Tāpēc būtiski ir veicināt sabiedrisko aktivitāti un norādīt uz labiem piemēriem, kurus kā iedvesmu var izmantot citi potenciālie ziedotāji.
Tāpat uzsvars uz sociālajiem jautājumiem privātajos un publiskajos konkursos ir svarīgs elements, lai veicinātu uzņēmumu iesaisti. Publiskajos un privātajos konkursos varētu ieviest papildu priekšrocības uzņēmumiem, kuri rīkojas sociāli atbildīgi. Viena no alternatīvām ir nodrošināt finansējumu tikai tiem uzņēmumiem, kas risina sociālās problēmas un spēj to pierādīt.
Darbības nodokļu un juridiskajā jomā ir vienlīdz svarīgas. 2018. gada uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma tika uzverta kā labs solis uz priekšu, jo tika vienkāršots viss nodokļu likums, taču iepriekšējā versijā sadaļa par ziedojumiem bija stimulējošāka.
TGS Baltic zvērināts advokāts Toms Tidemanis: „Iepriekš uzņēmumi varēja izvēlēties maksāt nodokļus vai ziedot, šobrīd izvēlē ir - investēt savā uzņēmējdarbībā vai ziedot. Lai gan korporatīvie ziedotāji var izvēlēties kādu no ziedojumu atvieglojumiem, sistēma nodokļu ziņā nav veicinoša. Lai nodrošinātu labvēlīgākus priekšnoteikumus ziedotājiem un paaugstinātu viņu motivāciju ziedot, nodokļu atvieglojumu nosacījumi varētu tikt grozīti, lai būtiski palielinātu no apliekamās summas izslēgtās ziedotās summas maksimālo robežvērtību. Turklāt būtu ieteicams mainīt ziedošanas sistēmu, lai ik pa laikam tiktu aktualizētas valsts sociālās prioritātes, kas palīdzētu piesaistīt papildu līdzekļus kādām konkrētām sociālajām jomām.”
Arī individuālajiem ziedotājiem šobrīd Latvijā ir noteikti nelieli nodokļu atvieglojumi. Individuālā ziedotāja apliekamā ienākuma samazinājums par kopējiem attaisnotajiem izdevumiem (tostarp ziedojumiem) nedrīkst pārsniegt 50% no nodokļa maksātāja apliekamā ienākuma, bet ne vairāk kā 600 eiro gadā. Maksimālā summa ir diezgan maza un sniedz ziedotājiem, īpaši lielajiem, mazu motivāciju. Būtiski palielinot ziedotās summas, kas izslēgta no ar nodokli apliekamās summas, maksimālo robežvērtību, tas veicinātu labvēlīgākus priekšnoteikumus ziedotājiem un palielinātu viņu motivāciju ziedot.
