Svētdiena, 28.aprīlis

redeem Gundega, Terēze

arrow_right_alt Latvijā

Izstādē "Svešie mūsu dabā": iepazīsti Latvijas dabas invazīvos palicējus

LATVIJĀ savvaļā sastopami vairāki simti augu un dzīvnieku sugu, kuru dabiskā izcelsme ir Amerika, Āzija un citi reģioni, un daļa no šīm sugām kļuvušas par invazīvām – sekmīgi izplatās un izkonkurē vietējās sugas. No tām zināmākā – Sosnovska latvānis, kas Latvijā ieviests jau 1948. gadā, to no Kaukāza republikām atvedot kā lopbarības augu. Piemēram, arī Amerikas signālvēzis, nonākot Latvijas upēs, konkurē par barību un dzīves vietām ar aizsargājamo platspīļu vēzi, kas ir vietējā suga © Dmitrijs Suļžics/F64

Latvijas Dabas muzejā 8. novembrī atklās Vides mēnesi un izstādi Svešie mūsu dabā, kurā būs iespējams apskatīt un iegūt plašāku informāciju par Latvijā savvaļā sastopamajiem augiem un dzīvniekiem, kuru dabiskā izcelsme ir Amerika, Āzija un citi reģioni pasaulē, bet kas te ienākuši uz palikšanu un daļa no tām sugām jau kļuvušas par invazīvām.

Izstādē Dabas muzejā varēs uzzināt par kokaugiem, lakstaugiem, gliemežiem, kukaiņiem un zīdītājiem, kas mūsu dabā ir «svešinieki» un kļuvuši par ciemiņiem uz palikšanu. Augu un dzīvnieku sugu pārvietošanās ir dabiska parādība, tomēr lielākoties to veicinājusi cilvēku darbība. Jaunajās teritorijās vairums šo sugu nespēj izdzīvot ārpus cilvēku radītiem dzīves apstākļiem, tomēr daļai izdodas pielāgoties dzīvei savvaļā, kur tās var radīt būtisku ekoloģisko un ekonomisko kaitējumu - kļūt invazīvas.

Latvijā savvaļā ir ap 630 svešzemju augu sugu, bet lielākajai daļai no tām nepiemīt invazīvas sugas pazīmes. Par invazīvām sugām uzskata aptuveni 35-50 sugu, un tās sastopamas gan uz sauszemes, gan ūdeņos.

«Visas svešzemju sugas nav invazīvas, bet invazīva ir suga, kuras izturēšanās vietējās ekosistēmās ir agresīva, parasti tā sekmīgi izplatās un izkonkurē vietējās sugas. Viens no piemēriem ir Amerikas signālvēzis, kurš ne tikai pārnēsā slimības, bet arī, nonākot Latvijas upēs, konkurē par barību un dzīves vietām ar aizsargājamo platspīļu vēzi, kas ir vietējā suga. Tāpat, iespējams, daudzi pamanījuši puķu sprigani, kas strauji izplatās ceļmalās un krastmalās, samazinot bioloģisko daudzveidību. Bieži vien cilvēki neaizdomājas par sugu savstarpējo mijiedarbību, tāpēc ir būtiski par to runāt,» uzsver izstādes līdzautore, Dabas muzeja ekoloģe Lauma Kupča.

Izstādē varēs uzzināt ne tikai, kuras ir svešzemju sugas un no kurienes tās ienākušas Latvijā, bet arī, ko darīt, lai nepieļautu tālāku sugu izplatīšanos.