Aizvien mazāk Latvijā atlicis vīksnu un gobu – tās posta grafioze jeb Holandes slimība. Koka lapas nobrūnē un saritinās, un tas var iznīkt dažās nedēļās vai mēnešos, ar informāciju dalās "Rīgas dārzi un parki".
Ošu slimība Chalara fraxinea izplatās ar vēja iznēsātām sporām un augu sulu sūcošu kukaiņu starpniecību. Patogēnā sēne nosprosto dzinumu vadaudus, un pirmās infekcijas pazīmes ir strauji vīstoši un nokaltuši pēdējā gada dzinumi vasaras otrajā pusē - jūlijā un augustā. Novājinātajam kokam atmirst saknes, un pēc dažiem gadiem tas nogāžas pat nelielā vējā.
Aizvien biežāk izskan brīdinājumi par to, ka plašumā iet slimība Ustulina deusta. Tā bojā ne tikai ozolus, bet arī citus lapkokus. Mēs pat nepamanām, ka koka stumbrs sulo, tad uzaug baltas gļotsēnes, kas pēcāk kļūst melnas. Sēne koku posta sakņu kakla līmenī, noēd sānu saknes, paliek vien dziļumā ejošā sakne. Kaut stumbrs izskatās nebojāts, stiprākā vējā koks nogāžas.
Liela varbūtība, ka pie daudzu apstādījumu koku bojāejas vainīgi zāles trimmētāji, pieļauj "Rīgas dārzi un parki". Ir redzēti apstādījumi, kur visiem kokiem - gan jauniem, gan veciem - ar trimmera auklu ir ievainota miza. Ja tā notiek regulāri vairākus gadus, brūcēs var ieviesties daudzas slimības. Ja tuvumā ir Ustulina deusta, šīs rētas ir lieliska vieta, kur iesēties sporām. Ja nav cerību pierunāt trimmētājus nepļaut zāli tieši līdz kokam, var uzlikt stumbru sargājošus vairodziņus.
Jau iepriekš ziņojām, ka 2017. gada nogalē Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) novēroja, ka Latvijā pirmo reizi konstatēta baktērija, kas izraisa akūto ozolu kalšanu. Slimībai var izšķirt trīs galvenos simptomus, pēc kuriem to iespējams atpazīt. Svarīgākā pazīme ir tāda, ka no inficētā koka stumbra tek tumšs, lipīgs šķidrums jeb eksudāts, kas izdalās pa mazām, vertikālām plaisām. Sākumā eksudāta izdalīšanās vērojama vienu līdz divus metrus virs zemes, bet pēc tam tā var būt novērojama arī koka lapotnē. Tumšā šķidruma izdalīšanās parasti novērojama pavasarī - no marta līdz jūnijam - un rudenī - no oktobrim līdz novembrim. Spēcīgs lietus tumšo šķidrumu var nomazgāt, tāpēc bojātie ozoli pēc lietus var nebūt tik labi pamanāmi.
Tāpat ar bīstama ozolu slimību inficētajiem kokiem, noplēšot ārējā mizu, var redzēt tumšus, slapjus, neregulāras formas ievainojumus, kuri mēdz izplatīties dziļāk aplievas koksnē, neskarot kodolkoksni. Inficētajos kokos gandrīz vienmēr konstatējama šaurspārnu krāšņvabole. Zem ārējās mizas novērojamas vaboles kāpurejas, savukārt stumbra sulošanās vietu tiešā tuvumā redzami pieaugušo vaboļu radītie D-formas izskrejas caurumi.
VAAD pastāstīja, ka saskaņā ar novērojumiem reizēm inficētie ozoli daļēji paši atkopjas no slimības, tomēr vairumā gadījumu tie samērā ātri - parasti trīs līdz piecu gadu laikā kopš simptomu parādīšanās - aiziet bojā.
