2018.gada 15.oktobrī Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors piemērojis sodu bijušajam 12.Saeimas deputātam Askoldam Kļaviņam (ZZS) par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojuma izdarīšanu.
Apsūdzētais savu vainu atzina pilnībā un piekrita kriminālprocesa pabeigšanai, piemērojot prokurora sodu pēc Krimināllikuma 318.panta pirmās daļas un 327.panta pirmās daļas un sodam - piespiedu darbiem uz 120 stundām, kā arī valsts budžetā iemaksāt noziedzīgi iegūtos līdzekļus 9948.11 eiro apmērā.
Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Kļaviņš aģentūrai LETA piemēroto sodu nekomentēja un arī nevēlējās atbildēt uz citiem jautājumiem.
Likumā teikts, ja prokurors, ņemot vērā izdarītā noziedzīga nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, personu raksturojošus datus un citus lietas apstākļus, ir guvis pārliecību, ka šai personai nevajadzētu piemērot brīvības atņemšanas sodu, taču to nevar atstāt nesodītu, viņš var pabeigt kriminālprocesu, sastādot priekšrakstu par sodu.
Prokurors priekšrakstu par sodu noformē, ja apsūdzētais savu vainu atzīst, ir kompensējis cietušajam radīto kaitējumu, kā arī atlīdzinājis valsts izmaksāto kompensāciju.
Šādi sodītas personas nodarbina Valsts probācijas dienests (VPD) vai valsts vai pašvaldību iestādes, kapitālsabiedrības, aģentūras, biedrības, nodibinājumi un reliģiskās organizācijas, ar kurām dienests ir noslēdzis līgumu par probācijas klientu nodarbināšanu piespiedu darbā. Dienestā aģentūrai LETA norādīja, ka dienests atbilstoši sodītās personas prasmēm var organizēt gan fiziskus, gan intelektuālus darbus, piemēram, persona piedalās ielu uzkopšanā, telpu remontā, vai arī izpilda tulkošanas un datorspeciālista pienākumus.
Likums paredz, ka atbildīgā amatpersona izvēlas darba devēju, ņemot vērā pašvaldībām nepieciešamos prioritāros darbus, probācijas klienta sodāmību, izglītību, prasmes, veselības stāvokli un vecumu.
Pirms piespiedu darba izpildes uzsākšanas amatpersona sagatavo darba grafiku, saskaņojot to ar darba devēju un probācijas klientu. VPD kontrolē, kā tiek veikts darbs, sazinoties ar darba devēju un ierodoties piespiedu darba izpildes vietā.
Ja probācijas klients pēc brīdinājuma saņemšanas neierodas pieteikties piespiedu darba izpildei vai atkārtoti pārkāpj šī soda nosacījumus un neinformē par attaisnojošiem iemesliem, VPD sagatavo iesniegumu tiesai par piespiedu darba aizstāšanu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu.
Kļaviņš nav vienīgā plaši zināma amatpersona, kas saņēmusi šādu sodu. VPD savulaik organizēja piespiedu darba izpildi bijušajiem Latvijas nacionālā teātra un Dailes teātra direktoriem Ojāram Rubenim un Aivaram Līnim. Tāpat šādu sodu savulaik saņēma bijušais Jūrmalas mērs Ģirts Trencis.
Jau ziņots, ka KNAB maijā sāka kriminālprocesu pret Kļaviņu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā. Kļaviņš pēc kļūšanas par liepājnieku sāka saņemt piecreiz lielāku transporta kompensāciju.
KNAB jūnijā paziņojumā presei rakstīja, ka 2.maijā sāktajā kriminālprocesā iegūti pietiekami pierādījumi tam, ka Saeimas deputāts, pildot deputāta pilnvaras, no 2016.gada 1.novembra līdz šā gada maijam ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, radot būtisku kaitējumu Saeimas budžetam.
Krimināllikums par šādu noziegumu paredz brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem, piespiedu darbu, vai naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Saeima jūnija beigās nolēma piekrist kratīšanai Kļaviņa dzīvesvietā, automašīnā, kratīšanas rezultātā izņemto mantu apskatei, kā arī automašīnas izņemšanai un apskatei. Pēc Saeimas sēdes Kļaviņu sagaidīja KNAB darbinieki ar kuriem viņš devās prom.
Debatēs par šo jautājumu Kļaviņš deputātiem lūdza atbalstīt kratīšanas atļaušanu, solot tiesībsargājošajām iestādēm visu parādīt un izstāstīt. Viņš pauda cerību, ka šī situācija atrisināsies. Kļaviņš arī pauda pārsteigumu par šo situāciju. Reizē viņš norādīja, ka jau kādu laiku esot klīdušas baumas saistībā ar to, ka viņš ir nomainījis savu deklarēto dzīvesvietu uz Liepāju. Deputāts uzsvēra, ka Liepājā viņam ir mājas, kur viņš arī uzturas.
6.septembrī Kļaviņš apziņoja, ka noliek deputāta mandātu.
