Jaunā Rīgas teātra peripetijas ar pārcelšanos, ar bijušās Tabakas fabrikas ēkas ieilgušo pielāgošanu teātra vajadzībām un nu arī ar vēsturiskā teātra ēku kompleksa Rīgā, Lāčplēša ielā 25, atjaunošanas termiņu un izmaksu nobīdēm ir rosinājušas izteikties ne tikai VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), arhitekti Zaigu Gaili, bet arī Latvijas Būvnieku asociāciju (LBA), kas norāda: būvniecības izmaksas ir atkarīgas no veicamo darbu sarežģītības.
Vēl 2014. gada sākumā VNĪ secināja, ka teātra ēkas rekonstrukcijas metu informācija par prognozētajām būvizmaksām ievērojami pārsniedz sākotnēji plānotās izmaksas. VNĪ vēlreiz parēķināja un aplēsa vidējās optimālās izmaksas - tie varētu būt aptuveni 1700 eiro par kvadrātmetru bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Rekonstrukcijas izdevumu segšanai 2013.-2016. gadam bija paredzēti 7 364 977 eiro, bet nu finansējumu projektēšanai un rekonstrukcijai bija nepieciešams palielināt līdz 16,2 miljoniem eiro. Toties tagad piedāvāts jauns rēķinu kopsavilkums - no aprēķinātā kopējā rekonstrukcijas budžeta 21 miljonu eiro veido būvniecības izmaksas, bet desmit miljonus eiro - būvuzraudzība, tehnoloģijas un aprīkojums, ārvalstu ekspertu darbs. Būvniecības izmaksas par vienu kvadrātmetru varētu būt 2602 eiro.
LBA skaidro, ka, rēķinot šodienas būvniecības cenās, pēdējo 14 gadu laikā renovēto sabiedriski nozīmīgu kultūras centru vidū visdārgāk izmaksājis viens kvadrātmetrs Dzintaru koncertzāles slēgtajā daļā - 4444 eiro. Plaši tika diskutēts arī par Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles funkciju viena kvadrātmetra izmaksām, kas bija 3795 eiro. Ar būvniecību nesaistītiem cilvēkiem ir sarežģīti saprast, kāpēc izmaksas mēdz krasi atšķirties. Piemēram, Liepājas Lielais dzintars izmaksāja 2418 eiro par kvadrātmetru.
«Projekti ir ļoti dažādi gan izmantoto materiālu un tehnoloģiju, gan arī tehniskās sarežģītības ziņā,» saka LBA prezidents Normunds Grinbergs. LBA apkopojusi 14 sabiedriski nozīmīgu kultūras būvju renovācijas cenu apskatu, izmantojot Iepirkumu uzraudzības biroja publicēto informāciju par noslēgtajiem līgumiem, būvprojektiem un pašu būvnieku pārskatiem. Lai varētu salīdzināt dažādos gados veiktos būvdarbus, pārrēķinam izmantots Centrālās statistikas pārvaldes publicētais būvniecības izmaksu indekss, kā arī būvniecības izmaksas pārrēķinātas uz vienu kvadrātmetru. Aprēķini balstās uz norādīto kopējo telpu platību, kura būvniecības ietvaros tiek pārbūvēta vai izbūvēta no jauna, iztērētajām summām bez pievienotās vērtības nodokļa, no kurām atskaitītas būvuzraudzības, autoruzraudzības, administratīvās un projekta vadības izmaksas. LBA arī uzsver, ka, izsakot izmaksas uz vienu kvadrātmetru šodienas cenās, netiek ņemtas vērā būvnormatīvu izmaiņas, kuras šobrīd nozīmētu dārgākus risinājumus par savulaik izmantotajiem.
LBA atgādina, ka būvniecība Rīgas centrā ir dārgāka, jo to sadārdzina gan vēsturiskās vides saglabāšanas prasības, gan blīvais komunikāciju tīkls, gan nepieciešamība netraucēt kaimiņos esošo ēku iemītniekus. Piemēram, jaunbūvēm viena kvadrātmetra izmaksas svārstās no 1200 eiro līdz 1600 eiro, bet Rīgas centrā pārbūvētām publiskām ēkām tās jau ir no 1700 eiro līdz 2700 eiro par kvadrātmetru un pat augstāk.
