Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente (OIK) ir kļuvusi par ārkārtīgi lielu un netaisnīgu slogu daudzām elektroenerģijas patērētāju grupām, tāpēc Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija (LPIAA) aicina lauksaimniekus, ražotājus un citus uzņēmējus apvienot spēkus un kopīgi cīnīties par šī maksājuma atcelšanu.
LPIAA uzsver, ka zaļās enerģijas atbalsta ideja diemžēl ir izmantota, lai radītu mehānismu, kurš darbojas pretēji patērētāju interesēm un kurā vienīgie ieguvēji ir ļoti šaura OIK atļauju saņēmēju grupa. Valdības centieni šo mehānismu reformēt un OIK slogu patērētāju maksājumos samazināt nav guvuši panākumus. Tieši pretēji - gada sākumā daudzi privātie patērētāji, kā arī lauksaimnieki un dažādu nozaru uzņēmēji saņēma par 30-40%, pat 100% lielākus elektroenerģijas rēķinus.
Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē publicētā informācija par elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros komersantiem izmaksātajām summām liecina, ka pērn 403 elektrostacijām kopumā samaksāti 193,60 miljoni eiro un piecām koģenerācijas stacijām izmaksāta garantētā maksa 95,6 miljonu eiro apmērā par elektrostacijā uzstādīto jaudu. Šie aprēķini veikti, atrēķinot subsidētās elektroenerģijas nodokļa ieturēšanu.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti, vakar, pārrunājot OIK īstenošanu un kontroli, bija teju vienisprātis - pašreizējais kontroles mehānisms ir daudz par vāju. Tāpēc nākotnē šī biznesa kontrolei būtu jāpievērš daudz lielāka uzmanība, ieviešot stingrākas prasības. Uzņēmumam tās pārkāpjot, atbalsts būtu jāatņem.
Saeimas atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (VL!-TB/LNNK) uzskata, ka valsts atbalsts par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā ir jāsaista ar konkrētu komersanta uzņēmējdarbības plānu, konkrētu projektu. Ja šis projekts līdz ar koģenerācijas stacijas būvniecību netiek realizēts, uz atbalstu komersants nevar pretendēt.
Arī deputāts Anrijs Matīss (V) piekrita, ja ir noteikti valsts atbalsta izmaksas nosacījumi, kurus komersants nepilda, momentā jāpārtrauc viņam maksāt atbalsts un nepamatoti izmaksātais atbalsts jāprasa atmaksāt. «Ja valsts labticīgi izsniegusi atļaujas elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā ar konkrētiem nosacījumiem, kas netiek pildīti, valsts tiek apkrāpta,» sacīja A. Matīss.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kas aizstāv ražotāju intereses, iebilst pret vairākkārtējiem brīdinājumiem elektrostacijām pārkāpumu gadījumā, kam seko pārejas laiks pārkāpumu novēršanai. Atļauja ražot elektroenerģiju koģenerācijā šādos gadījumos būtu jāatņem uzreiz.
«Kontroles mehānisms nav motivējošs uzņēmējiem ievērot šos noteikumus. Pašlaik ir tā - varu darīt, ko gribu, un, ja mani pieķers, dos laiku novērst pārkāpumus,» rezumēja deputāts Ivars Zariņš (S).
Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks gan uzsvēra, ka EM izstrādājusi MK noteikumu grozījumus par atjaunojamo energoresursu un koģenerācijas darbību, kuros ir paredzētas stingrākas prasības. Tomēr ražotāji nav pārliecināti, vai kontroles līmenis tajos ir pietiekams, lai novērstu iespējamās manipulācijas. Tāpēc Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uzdeva LTRK kopīgi ar EM izskatīt grozījumus MK noteikumos un nākt klajā ar kopīgu redzējumu par to gala redakciju.
