Banku uzraugiem gatavo algu palielinājumu
 
©Ekrānšāviņš no avīzes

Laikā, kad banku reputāciju Latvijā būtiski bojā aizdomas par naudas atmazgāšanu ABLV bankā un kukuļošanu finanšu sektora visaugstākā līmenī, valdība gatavojas lemt par lielāku algu piešķiršanu valsts iestāžu vadībā strādājošajiem, to skaitā arī banku pārraudzības iestādei – Finanšu kapitāla un tirgus komisijai (FKTK). Stājoties spēkā šiem likuma grozījumiem, FKTK priekšsēdētājs saņems divas reizes lielāku algu nekā Valsts prezidents.

Valsts kanceleja (VK) piedāvā grozīt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, saskaņā ar kuru valsts un pašvaldības iestādēs algas tiktu palielinātas labāk apmaksātajām amata vietām. Ievērojams algas pielikums gaida arī FKTK un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) strādājošos.

Algas pieaugums - tikai daļai

Pētījumā par atalgojuma apmēru salīdzināts līdzvērtīgu amatu atalgojuma apmērs privātajā un publiskajā sektorā, un rezultāti liecināja, ka lielākās atšķirības ir tieši augstākajām mēnešalgu grupām (augstākā, vidējā, zemākā līmeņa vadītāji, augsti kvalificēti eksperti), tāpēc amati, kas atrodas augstākajās mēnešalgu grupās, vismazāk spēj konkurēt ar privāto sektoru. Katru gadu palielinās nodarbināto skaits, kas pamet darbu valsts pārvaldē. 2016. gadā darbu ministrijās pārtrauca 593 nodarbinātie (18,5 procenti), 2017. gada oktobrī atsevišķās ministrijās jau 16-18 procenti nodarbināto pārtraukuši darbu. Lai noturētu amatā augstākās klases speciālistus, Valsts kanceleja rosinājusi grozīt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, nosakot, ka maksimālā alga 16. mēnešalgu grupai, tas ir, piemēram, Valsts kancelejas vadītājam, lielas pašvaldības izpilddirektoriem un citiem tikpat augsta līmeņa vadītājiem, būtu jāpalielina no pašreiz esošajiem 2441 eiro mēnesī (uz papīra) līdz 3450 eiro mēnesī (uz papīra). Uz lielāku algu, tiesa, ne tik dāsnu, var cerēt arī citi pašvaldību izpilddirektori, muzeju vadītāji, sabiedrisko attiecību vadītāji lielās valsts vai pašvaldību iestādēs, kā arī citi, kuru atalgojums ietilpst no 10. līdz 16. mēnešalgu grupai.

Savukārt valsts iestādēs strādājošajiem apkopējiem, sētniekiem, apsargiem, kuru algas arī šobrīd nav neko lielas, maksimālo algu griestus nav plānots palielināt.

Ekrānšāviņš no avīzes

FKTK maksājot par maz

Tāpat VK uzskata, ka jāpalielina mēneša vidējās darba samaksas koeficienti SPRK un FKTK, jo jāņem vērā konkurence ar privātā sektora darba devējiem par augstas kvalifikācijas profesionāļiem finanšu un apdrošināšanas nozarē, kā arī elektronisko sakaru un enerģētikas nozarē.

Saskaņā ar pašreizējo likumdošanu FKTK darbinieku mēnešalga nedrīkst pārsniegt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto finanšu un apdrošināšanas jomā strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kam šobrīd piemēro koeficientu 4,95. Pēc CSP datiem, 2016. gadā finanšu un apdrošināšanas jomā strādājošo darba samaksa bija 1819 eiro. Tātad maksimālā alga, ko šogad mēnesī var saņemt šīs iestādes vadītājs, ir 9004 eiro uz papīra. Savukārt jaunais likumprojekts paredz, ka šai iestādei piemērojams koeficients 6,05, kas algu griestus pacels līdz 11 005 eiro mēnesī, ja likuma izmaiņas stāsies spēkā jau šogad. FKTK vadītājs Pēteris Putniņš par darbu decembrī uz rokas saņēma 6002 eiro.

SPRK darbinieku mēnešalga savukārt nedrīkst pārsniegt CSP oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto elektronisko sakaru un enerģētikas nozarēs strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kam tiek piemērots koeficients 4,05. Nākotnē koeficientu ir plānots palielināt līdz 4,95, un līdz ar to ievērojami pieaugs arī pieļaujamā mēnešalga šajā iestādē. SPRK padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis par decembrī padarīto saņēmis 4314,15 eiro uz rokas, ieskaitot atvaļinājuma naudu.

CSP dati liecina, ka 2016. gadā vislielākās algas bija finanšu un apdrošināšanas darbības nozarē, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu un enerģētikas nozarē.

Algas audzēs uz atlaisto rēķina

Valsts kanceleja uzsver, ka papildu finansējums mēnešalgu palielināšanai netiks piešķirts. Viens no reformu plānā iekļautajiem uzdevumiem ir panākt nodarbināto skaita samazinājumu valsts tiešās pārvaldes iestādēs par sešiem procentiem. Tā rezultātā ietaupītie līdzekļi tiks atstāti iestāžu rīcībā, lai palielinātu atlīdzību pārējiem. Citiem vārdiem - priekšnoteikums maksimālo mēnešalgu apmēru palielināšanai ir nodarbināto skaita samazinājums.

Tajā pašā laikā atlīdzības likuma grozījumi paredz, ka, izbeidzot darba attiecības pēc savstarpējas vienošanās, nodarbinātajam var piešķirt atlaišanas pabalstu līdz triju mēnešu vidējas izpeļņas apmēram. Sagatavotie grozījumi ir pirmais solis atlīdzības sistēmas pārskatīšanā. Lai grozījumi likumā stātos spēkā, tiem jāgūst Ministru kabineta un pēcāk arī Saeimas atbalsts.