Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) nosodījusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas lēmumu Veselības aprūpes finansēšanas likumā neiekļaut konkrētas finanšu garantijas nozares darbinieku atalgojuma pieaugumam 2019. un 2020. gadā.
Mediķu arodbiedrība šo likumu atbalstīja, jo tā pārejas noteikumos bija iekļauti konkrēti skaitļi - finansējums, kas nepieciešams ārstniecības personu atalgojuma palielināšanai, taču tagad, kad likumprojekts tiek virzīts izskatīšanai otrajam lasījumam, šādu normu dokumentā vairs neatrast. Prasība par darba samaksas palielināšanu veselības aprūpes nozares darbiniekiem bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mediķu arodbiedrības padome septembrī nolēma konceptuāli atbalstīt Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, Neatkarīgajai saka arodbiedrības vadītājs Valdis Keris. Likumprojekts tika izstrādāts un iesniegts valdībai pēc trīspusējas vienošanās, kas tika panākta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē. Likumam vajadzēja noteikt, ka valsts finansējums veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai nedrīkst būt mazāks par 117 miljoniem eiro 2018. gadā, 185 miljoniem eiro 2019. gadā un 253 miljoniem eiro 2020. gadā. Arodbiedrības cīniņš par darba algas pieauguma garantijām noris visu šī jaunā likuma izstrādes un pieņemšanas laiku, jo īsi pirms likumprojekta virzīšanas uz Saeimu valdība nolēma minētos skaitļus svītrot, tomēr pēc arodbiedrību spiediena solītais finansējuma pieaugums gan veselības aprūpes nozarei kopumā, gan darba samaksas palielināšanai vismaz 2018. gadā tika ierakstīts likumā. Lai būtu drošība par solījumu pildīšanu arī 2019. un 2020. gadā, bija svarīgi atjaunot konkrētās garantijas likumprojektā. Pēc mediķu arodbiedrības pārstāves Igas Rudzītes teiktā, šāda lēmuma pieņemšanu bloķējusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.
Šīs komisijas priekšsēdētāja Aija Barča savukārt skaidro, ka Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā nav iekļauti konkrēti skaitļi, jo nevienā nozarē šādu praksi neizmanto un finansējums konkrētiem mērķiem tiek noteikts likumā par budžetu. Viņa atgādināja, ka likumprojekta pamatnoteikumos nostiprināts, ka 2020. gadā veselības aprūpei tiks atvēlēts finansējums četru procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Jāpiebilst, ka arī par šīs normas iekļaušanu likumā notika cīniņš un karstas diskusijas. Sākotnēji šādu normu politiķi vēlājās iekļaut vien likuma anotācijā. Tiesa, te ir vēl viens strīds: arodbiedrība prasīja iekļaut likumā normu, kas garantētu pieaugumu veselības aprūpei kopumā un likumā būtu ierakstīti konkrēti skaitļi, taču to nav. V. Keris norāda, ka prasītās summas ir šādas: finansējuma pieaugums nevar būt mazāks par 235,8 miljoniem eiro 2018. gadā, 372,1 miljonu eiro 2019. gadā un 442 miljoniem eiro 2020. gadā. «Nākamgad noteikti šis pieaugums būs, jo tas ir vēlēšanu gads, bet - kā būs pēc vēlēšanām? Finanšu ministrijas piedāvājums turpmākiem gadiem mūs neapmierina - ja nozarei nepiešķirs papildu naudu, tā būs vilšanās visiem,» saka V. Keris.
Saeima nākamā gada budžeta likuma izskatīšanas nedēļā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ārstniecības likumā, kas nosaka pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika, 2018. un 2019. gadā samazinot pagarinātā normālā darba laiku ilgumu. Lai nodrošinātu ārstniecības personām, kurām samazināsies pagarinātā normālā darba laika ilgums, vismaz līdzšinējo atalgojumu, tiek paredzēts, ka pagarinātā normālā darba laika gadījumā darba samaksu par darba laiku, kas pārsniedz normālo darba laiku, nosaka proporcionāli darba laika pieaugumam 2018. gadā - ne mazāk kā 1,20 noteikto stundas algas likmju apmērā un 2019. gadā - ne mazāk kā 1,35 noteikto stundas algas likmju apmērā. Pagarinātā normālā darba laika atcelšana arī ir viena no mediķu prasībām, jo mediķiem par virsstundām netiek maksāts atbilstoši Darba likumam, kā tas ir citās nozarēs. Saskaņā ar Saeimas pieņemto likumu jūlijā sākas pārejas periods līdz 2020. gadam, kura laikā paredzēta pakāpeniska atteikšanās no pagarinātā normālā darba laika mediķiem.
