Latvijā: Palīdzība migrantiem: Zemē esam nometuši 10,5 miljoni eiro 21 komentāri
 
Latvijā

Palīdzība migrantiem: Zemē esam nometuši 10,5 miljoni eiro

 
Scanpix

No 363 migrantiem, ko Latvija uzņēmusi ES pārvietošanas programmas ietvaros, tikai 13 caur Nodarbinātības valsts aģentūru atraduši darbu. Varbūt vēl kāds to izdarījis patstāvīgi, taču lielais vairums dodas projām uz Vāciju, un tas nozīmē, ka uzbūvētais integrācijas mehānisms darbojas tukšgaitā.

Iekšlietu ministrija vakar prezentēja kārtējo starpziņojumu par sekmēm migrantu apsaimniekošanā. Tas rāda, ka afrikāņi un sīrieši nedz novērtē viņiem piedāvātos latviešu valodas kursus, nedz darba apmācību vai valsts sniegto palīdzību ar izmitināšanu. Muceniekos ļauts uzturēties arī personām, kurām uz to formāli vairs nav nekādu tiesību.

Ekrānšāviņš no avīzes

I netaisāmies palikt!

Sabiedrības integrācijas fonda direktore Aija Bauere stāsta, ka, nokļūstot patvēruma meklētāju centrā, daudzi ārzemnieki skaidri pasaka: «Mēs negribējām uz šejieni braukt un pat netaisāmies šeit palikt.» Daļa paliek, bet arī viņu gaitas nešķiet daudzsološas. Piemēram, latviešu valodas kursus pārsvarā apmeklē sievietes, taču viņas iegūtās zināšanas nemaz negrasās izmantot darbā - jāpieskata bērni. Kaut kādas ambīcijas strādāt Nodarbinātības valsts aģentūrai demonstrē vīrieši, bet viņi savukārt latviešu valodu nemācās. Tātad arī apņemšanās strādāt nav vērā ņemama, jo pat vienkāršākajā darbā ir jāmāk sazināties ar savu priekšnieku un tas jādara kādā Latvijā zināmākā mēlē nekā kurdu, arābu vai eritrejiešu valoda. Bet kāpēc gan mācīties, ja patiesais mērķis ir Vācija.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs mierina: «Jā, cilvēki brauc prom, bet mūsu institūcijas un nevalstiskās organizācijas iegūst neatsveramu pieredzi.»

Birokrātijai - pieredze

Var jau būt, ka centieni pierunāt atvestos migrantus padzīvoties Latvijā ar laiku vainagosies labākām sekmēm. Taču pagaidām tās ir visai pieticīgas un nešķiet ieguldīto 10,5 miljonu eiro vērtas. Sākotnēji gan bija plānots tērēt vēl vairāk - vairāk par 15 miljoniem. Valdība par migrantu mukšanu no Latvijas varētu priecāties ne tikai ietaupītās naudas dēļ. Arī sabiedrības vairākums nevēlas te redzēt svešas rases, ticības un tikumu iebraucējus. Tas apstiprinājies vairākās sabiedriskās domas aptaujās un protesta akcijās. Taču citas dalībvalstis var sākt iebilst, ka tām jāuztur Latvijas uzņemtie migranti. Pēdējā laikā Latvija divas reizes vienus un tos pašus cilvēkus uzņēmusi atkārtoti. Tātad viņi vai nu bija devušies pēc dāsnākiem sociālajiem pabalstiem citā valstī, vai arī sataisījuši tur kādas nepatikšanas.

Uzņemto saistību izpildes ziņā formāli Latvija tomēr ir viena no Eiropas Savienības paraugvalstīm. Starptautisko aizsardzību piešķirt atlicis vēl 168 personām, un Latvijas valdības sarunātā kvota izpildīta. Tomēr maldīgi iedomāties, ka ar šo ļautiņu koferu sapakošanu uz Vāciju viss laimīgi beigsies.

Cīņa pret piespiedu mehānismu

Eiropas Komisija jau pieteikusi nākamo pasākumu migrantu apsaimniekošanā, proti, Dublinas regulas grozīšanu. Ja kādā no dalībvalstīm migrantu pieplūdums par 150% pārsniegs nosacīto maksimumu, automātiski tiks iedarbināts pārdales mehānisms un migranti bezierunu kārtībā tiks pārdalīti citām valstīm, iespējams, ar datorizētas izlozes palīdzību. Turklāt vērā netiks ņemti nekādi individuāli dalībvalstu apsvērumi, piemēram, krievu migranti Latvijā vai ebreji Ungārijā, kas ir panikā musulmaņu dēļ. Tikai iedzīvotāju skaits un iekšzemes kopprodukts. Tāds ir plāns.

Latvijas nostāja tikmēr nav mainījusies. Mēs varam piedalīties patrulēšanā Vidusjūrā un centienos uzlabot situāciju migrācijas izcelsmes valstīs, taču piespiedu mehānisms netiek atbalstīts. D. Trofimovs stāsta, ka Dublinas regulas pārskatīšana ir aktuāls jautājums Igaunijas prezidentūrai. Pašlaik jau notiekot konsultācijas ar dalībvalstīm, un te jāatgādina, ka Latvija nebūt nav vienīgā, kas atsakās uzņemties jaunas kvotas. Migrantus savā zemē nevēlas redzēt arī Polija, Slovākija un Ungārija. Tātad politiķiem priekšā spraigas diskusijas.

UZZIŅAI

Latvijā patstāvīgi ieceļojušie patvēruma meklētāji:

  1. g. - 181
  2. g. - 168

ES pārvietošanas programmā pārvietotās personas:

  1. g. - 169
  2. g. - 194

Latvijas kvota ES programmā patvēruma meklētāju uzņemšanā:

531

Vēl jāuzņem: 168

Integrācijas pasākumiem piešķirtie valsts un ES līdzekļi:

10 502 568 eiro

Līdzekļi tērēti:

Personu atlasei un pārvietošanai

Patvēruma meklētāju uzņemšanai un izmitināšanai

Infrastruktūrai

Sociālekonomiskajai iekļaušanai

Avots: Iekšlietu ministrija

Komentāri [21]
#
juritis 18.novembris 2017 9:02 atbildēt
''... Taču citas dalībvalstis var sākt iebilst, ka tām jāuztur Latvijas uzņemtie migranti...''-Varbut pateicoties tam ari pie mums beidzot palielinas daudzu(!)stradajoso algas,kam tas ir tiesham zemas(kaut gan,salidzinot ar Eiropu,1000 eiro uz rokas nav parak liela alga!),tapat ari pensijas?
 
#
Džordžs Soross – iekšējais terorists 16.novembris 2017 13:56 atbildēt
Džordžs Soross – iekšējais terorists
2017. gada 14. septembris | Raksti
Nepilnu divu nedēļu laikā (20.08.‒02.09.) ASV ir tikuši savākti nepieciešamie 100 000 parakstu zem petīcijas, kas pieprasa ASV prezidentam Donaldam Trampam atzīt miljardieri Džordžu Sorosu par iekšējo teroristu. Turklāt parakstu skaits aizvien pieaug. Tas nozīmē, ka Baltajam namam drīzumā būs jāreaģē un jāsniedz oficiāla atbilde par valsts varas attieksmi pret mums labi pazīstamo finansistu.

Petīcijā teikts:

“Tā kā Džordžs Soross ar tiešu nodomu un sistemātiski ir mēģinājis destabilizēt un citādi realizējis musinošas darbības pret Amerikas Savienotajām Valstīm un tās pilsoņiem, ir izveidojis un finansējis desmitiem (un, iespējams, simtiem) nošķirtu organizāciju, kuru vienīgais mērķis ir pielietot Alinska[1] modeļa teroristu taktiku, lai sekmētu ASV pārvaldes sistēmas un struktūras sabrukumu, un ir pilnībā guvis neveselīgu un pārmērīgu ietekmi Demokrātu Partijā un lielā ASV federālās valdības daļā, Tieslietu departamentam nekavējoties jāatzīst Džordžs Soross, visas viņa organizācijas un to štata darbinieki par iekšzemes teroristiem, kā arī jāpārņem savā valdījumā visas viņa personiskās un organizāciju bagātības un aktīvi, balstoties uz Likumu par personiskā īpašuma konfiskāciju.”

Šī nav pirmā reize, kad amerikāņi protestē pret Džordža Sorosa apšaubāmo darbošanos un lūdz saukt viņu pie atbildības. Jau šā gada sākumā ASV prezidentam tika adresēta petīcija ar daudzu tūkstošu amerikāņu parakstiem, pieprasot izsniegt orderi par multimiljardiera Sorosa arestu:

“Džordžs Soross ir brīvās pasaules apdraudējums un liek šķēršļus Amerikai kļūt atkal diženai. Viņš ir vainojams šādos noziegumos:

1) finansiāls atbalsts atklātai cilvēku musināšanai Amerikas lielpilsētās, kas novedis pie īpašumu bojājumiem miljoniem dolāru vērtībā, kā arī pie cilvēku dzīvības upuriem;

2) mēģinājumi ietekmēt demokrātiskas vēlēšanas, ieguldot miljoniem dolāru savos virzītajos kandidātos;

3) centieni likvidēt Amerikas suverenitāti. Viņa vārdi: “Galvenais šķērslis stabilai un taisnīgai pasaules kārtībai ir Amerikas Savienotās Valstis… Amerikas Savienoto Valstu nostājas un politikas maiņa joprojām ir mana galvenā prioritāte.”

4) Valūtas mahinācijas. Soross izraisīja Lielbritānijas finanšu krīzi, dempingējot 10 miljardus sterliņu mārciņu, uzspiežot valūtas devalvāciju un gūstot miljardiem dolāru lielu peļņu.”



Iepriekš neparedzēta vajadzība



Soross strādā visā pasaulē ‒ viņš ir izveidojis tīklveida struktūru “Atvērtās sabiedrības fonds” (Open Society Foundations), kas atrodas Ņujorkā, kā arī desmitiem ar to saistītu organizāciju visā pasaulē, arī Latvijā. Jau ilgstoši, caur saviem apmaksātajiem ietekmes aģentiem un viedokļu līderiem, viņš atbalsta okupācijas seku – ārējā ienaidnieka ‒ saglabāšanos Latvijas teritorijā un popularizē graujošas ultraliberālas kultūrmarksisma idejas. Ne jau nejauši, tieši Sorosa “stipendiātus” Drošības policija un prokuratūra izvēlējās par ekspertiem vairākās krimināllietās, kas tika safabricētas pret laikrakstu “DDD” par dekolonizācijas nepieciešamības atspoguļošanu.

Amerikāņu parakstītajā petīcijā nav ticis pārspīlēts, Sorosu nodēvējot par iekšējo teroristu, jo viņš rada īstas šausmas valstu iekšienē. Soross, finansēdams masu medijus, uzpirkdams viedokļu līderus un iefiltrēdams savus apoloģētus valstu pārvaldēs, stimulē nacionālās kultūras sagraušanu visā pasaulē ar kultūrmaksistu stratēģijas palīdzību.

Arī t.s. bēgļu krīze Eiropā nenotiek bez šīs “spalvainās rokas” ziņas. Pērn presē parādījās no “Atvērtās sabiedrības fonda” (“ASF”) noplūduši iekšējie dokumenti, kuros lasāms, ka 2016. gada martā šī organizācija izdalījusi 600 000 ASV dolāru, lai lobētu bēgļu atbalsta pasākumus Eiropas mērogā. “ASF” Eiropas reģionālais direktors Džordi Vaguers apstiprinājis 600 000 ASV dolāru piešķiršanu priekšlikumu paketei ar nosaukumu “Stāšanās pretī pret migrantiem vērstajai retorikai un toksiskajai publiskajai informācijai par migrāciju Eiropā”. Puse no summas iztērēta lobijam. Finansējums plūdis caur Džordža Sorosa grupas Eiropas rezerves fondu. Dokumentos lasāms, ka sorosiešiem radusies “iepriekš neparedzēta vajadzība” līdzekļu iedalīšanai, jo 2015. gada teroristu uzbrukums Parīzē mazinājis simpātijas pret bēgļiem. “Debates par migrāciju Eiropā kļuvušas arvien vairāk negatīvi noskaņotas pret migrantiem gan politiskajā, gan sabiedriskajā līmenī. 2015. gadā lielā bēgļu skaita ierašanās un novembra teroristu uzbrukums Parīzē lielā mērā sagrāvis līdzjūtību pret bēgļiem, kas bija jūtama pirms gada…” ‒ teikts dokumentā.

Pirms gada Soross publiski paziņoja, ka piešķirs vēl 500 miljonus ASV dolāru imigrantu ienākšanas atbalstīšanai Eiropā.



Cilvēku kontrabanda



Savukārt “The Daily Economist” pirms dažiem mēnešiem rakstīja: “Šā gada 5. martā Itālijas iestādes veica jaunu izmeklēšanu par Džordža Sorosa finansētajām nevalstiskajām organizācijām, kuras ir saistītas gan ar cilvēku tirdzniecību, gan Islāma valsts finansēšanu, lai palīdzētu viņiem iebraukt Eiropas kontinentā. Palīdzot Sīrijas bēgļiem tikt Eiropas valstīs, šīs nevalstiskās organizācijas transportē cilvēkus no Islāma valsts kontrolē esošās Ziemeļāfrikas daļas. Izmeklēšana, kuru veica Itālijas un citas varas iestādes, konstatēja, ka ar Džordža Sorosa palīdzību finansētas nevalstiskās organizācijas apmaksā privātos kuģus, kuri slepus transportē desmitiem tūkstošus nelegālu migrantu no Ziemeļāfrikas uz Eiropas Savienību caur Dienviditāliju. Iestāžu rīcībā ir ziņas, ka cilvēku transportēšanā rodama sasaiste ar Islāma valsts kontrabandas tīklu.”

Arī interneta vietne “EADaily” apstiprina, ka vairākas nevalstiskās organizācijas jau kopš 2012. gada aktīvi sākušas iesaistīties migrantu transportēšanā uz Eiropu no Āfrikas, Tuvajiem Austrumiem un Āzijas valstīm. Organizācijas par savu mērķi deklarē palīdzēt no kara un totalitāriem režīmiem bēgošiem nelaimē nonākušiem cilvēkiem, lai glābtu viņu dzīvības un veselību. Tomēr, kā norāda izdevums, gadu gaitā kļūst redzams, ka labdarība ir tikai piesegs apjomīgai cilvēku kontrabandai. “Tieši humanitārās organizācijas nodrošina bēgļiem ceļu uz Eiropu pāri Vidusjūrai. Šīs organizācijas pat uzkūda viņus turp doties, šīs organizācijas arī apmāca potenciālos bēgļus, kādā veidā iespējams maksimāli droši nokļūt Vecajā pasaulē. No kurienes gan brīvprātīgie ziedotāji ņem tik lielus līdzekļus šai apjomīgajai cilvēku transportēšanai?” vaicā izdevums.

Džordža Sorosa sīvs pretinieks ir Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns. Viņš uzsver, ka Soross vēlas izveidot jaunu hibidrizētu un muslimizētu Eiropu, tāpēc žogs uz Ungārijas robežas, kura būvniecību atbalstījušas arī citas Viduseiropas valstis, ir barjera, kas apturēs Sorosa un Eiropas Savienības ieceri palielināt musulmaņu imigrāciju.

Protams, Soross nav vienīgais multimiljardieris, kurš finansē globalizācijas karagājienu, taču viņu ir visvienkāršāk saskatīt ar neapbruņotu aci. Bet par to citreiz.
 
#
Soross = terorists 16.novembris 2017 13:51 atbildēt
Iespējams, esat dzirdējuši par bēdīgi slaveno, ASV dzīvojošo, ungāru izcelsmes miljardieri Džordžu Sorosu. Soross un viņa idejas par atvērtu un modernu sabiedrību ir pazīstamas visā pasaulē. Taču, kas aiz tā slēpjas? Vai visi no mums spēj izsekot šo saukļu patiesajai būtībai un izprast, ka patiesie Sorosa mērķi, iespējams, ir daudz biedējošāki – panākt, ka cilvēks pārstāj izjust saikni ar mājām, dzimteni, kultūru. Sabiedrība mākslīgi tiek veidota vienota, tajā iekļaujot arī faktu par bēgļu ievešanu Eiropā un citās zemēs. Zem it kā skaistiem žestiem un laipnas rīcības, Sorosa patiesais mērķis varbūt pat ir notrulināt sabiedrības spriestspēju un eksistenciālos uzskatus, lai pataisītu iedzīvotāju masu par darbaspēku bez cilvēciskām vērtībām un vajadzībām.

Sorosa līdzeklis ceļā uz saviem ideāliem ir līdz absurdam elementārs – nauda. Būdams miljardieris un izcils biznesa un ekonomikas mahinators, Soross savu kapitālu nežēlo. Ziedojot, sponsorējot, aizdodot, nosedzot, iedodot un nopērkot Džordžs Soross viegli atrod domubiedrus, kuri par mazāku vai lielāku naudas summu ir gatavi pakalpot, neiedziļinoties lietas būtībā. Lielākā daļa šādu cilvēku ir saucami par neobjektīviem, nauda tos padara tikpat kā aklus un tie pārdod savus uzskatus. Lai teiktu maigāk – viņi tiek turēti tādā kā īsā pavadā. Bet tā ir katra paša izvēle un sirdsapziņas jautājums.

Arī Latvijā plaši tiek pārstāvētas Sorosa idejas un izveidojies plašs atbalstītāju pulciņš. Nu Sorosa piekritējus Latvijā varam atrast ar nosaukumu Fonds DOTS, kas aizstājis bijušo nosaukumu Sorosa Fonds – Latvija. Taču tā ir tikai aisberga redzamā daļa. Loģiski spriežot, gribot negribot nākas secināt, ka, ideju nodošanai plašākai sabiedrībai, ir nepieciešams nodrošināt arī sadarbību ar masu medijiem. Ir nācies lasīt un dzirdēt, ka daļa mediju ir ietekmēti, lai propagandētu Sorosa idejas.
 
#
valsts nodevēju welkomistu saraksts 16.novembris 2017 13:45 atbildēt
Migrāciju lobē un sponsorē Soros un viņa pakalpiņorganizācijas. Tāpat arī sorosa stipendiāti Latvijā. Te būs saraksts ar migrantu uzņemšanas atbalstītājiem latvijā . Publisks FUI un boikots tiem. ''Vairāk nekā 160 cilvēku atklātā vēstulē aicina novērtēt bēgļu uzņemšanas sniegtās iespējas Latvijai'' Una Bergmane, vēsturniece

Olga Procevska, uzņēmēja

Gustavs Strenga, vēsturnieks

Helmuts Caune, filozofijas maģistrs, redaktors

Ansis Dobelis, biedrības "Progresīvie" vadītājs

Kaspars Zellis, vēstures doktors, LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks

Savu atbalstu vēstulei izteikuši:

Lolita Tomsone, Žaņa Lipkes memoriāla direktore

Kaspars Kļaviņš, vēstures un starpkultūru menedžmenta profesors, Emirates College of Technology in Abu Dhabi

Edgars Engīzers, vēsturnieks

Ilze Oļehnoviča, angļu filoloģe, Daugavpils Universitātes pasniedzēja

Alise Zariņa, reklāmas tekstu autore, režisore

Ieva Brante, juriste

Sergejs Ušakovs

Emīls Klotiņš

Jūlija Dibovska

Arvis Kolmanis, rakstnieks

Igors Gubenko

Ilze Jaunberga, māksliniece

Valdis Tēraudkalns, LU Teoloģijas fakultātes profesors

Carl Biörsmark, Integration Coach, Sweden

Jāna Jēruma-Grīnberga, bīskape emerita

Veiko Spolītis, tautas priekšstāvis 12. Saeimā

Kristīne Želve

Eva Ikstena

Inese Runce, LU FSI vadošā pētniece

Laima Graždanoviča

Katrīna Daugule, Latvijas Kultūras akadēmijas studente

Eva Eglāja-Kristsone

Gints Knoks

Elīna Meiere, sociālo mediju projektu vadītāja

Guntars Rēboks

Pēteris Cedriņš, rakstnieks, tulkotājs

Ilmārs Šlāpins, interneta žurnāla "Satori" galvenais redaktors

Jānis Strods

Marija Golubeva, politikas analītiķe

Ieva Lešinska-Geibere, tulkotāja, publiciste

Baiba Rubess

Alise Rupeka

Jānis Ķīnasts, pilsētplānotājs-vietradis

Ieva Garda-Rozenberga, folkloriste, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece

Metjū Matīss Kots, vēsturnieks, latviešu bēgļu pēctecis

Ieva Raubiško

Inga Gaile, dzejniece

Lauris Bokišs

Agnese Gaile-Irbe, filologs

Māra Pinka, Latvijas Universitātes lektore

Pauls Bankovskis

Andra Neiburga, rakstniece

Ulvis Zirnis

Inese Zinovska

Zane Peneze

Dmitrijs Krupņikovs

Una Bērziņa

Santa Mičule, mākslas zinātniece

Lauris Gundars, režisors

Jānis Ķirpītis

Rolands Puhovs, reklāmas aģentūras vadītājs

Dāvis Kaņepe

Anete Konste, publiciste

Elizabete Lukšo, interneta žurnāla "Satori" ziņu redaktore

Kristīne Zamurajeva

Toms Jansons, vecākais programmētājs

Lelde Caune, investīciju projekta vadītāja

Vents Vīnbergs, arhitekts, publicists

Agnese Rutkēviča, dramaturģe

Edgars Raginskis

Kaspars Vanags

Diāna Zamurajeva

Mārtiņš Vaivars, "infogr.am" finanšu direktors, "QUO tu domā" valdes loceklis

Kārlis Langins, feļetonists

Iveta Kažoka

Rūdolfs Mazurs

Roberts Rubenis

Ljeta Putāne

Krišjānis Bušs

Dmitrijs Golubevs

Roberts Bernans

Gunārs Božis

Mārtiņš Vaivods

Anita Reitere

Madara Peipiņa

Gatis Priede, sabiedriski aktīvs pilsonis

Artjoms Uršuļskis

Maija Upeniece

Toms Zariņš, vēstures students

Edgars Lapiņš, "Skeptiskās biedrības" līdzdibinātājs un vadītājs, kritiskās domāšanas pasniedzējs

Ivars Neiders, RSU Humanitāro zinātņu katedras docents

Daina Bērziņa

Jānis Egliņš

Madara Ventiņa

Reinis Tukišs, pavārs

Dagnija Strīķe, medicīnas statistiķis Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, studente

Vents Sīlis

Sabīne Brice

Fricis Vilnis, arhitekts

Evelīna Ozola

Dzintars Kalniņš

Liene Linde, kinorežisore

Toms Bergmanis, doktora grāda kandidāts, Edinburgas universitāte

Ingmārs Freimanis, bezdarbnieks

Zuzanna Runkovska

Dace Dzenovska, sociālantropoloģe, Oksfordas Universitāte

Juris Pūce, politiķis

Anda Godlinska, Oldenburgas Universitates Humanitāro un sabiedrības zinātņu fakultātes doktorante

Santa Remere, tulkotāja

Baiba Fromane

Ieva Rozentāle, akadēmiskā pētniece un lektore

Igors Vatoļins, biedrības "Eiropas Krievu iniciatīva" valdes priekšsēdētājs

Kārlis Apinis

Elizabete Anna Rūtens, Latvijas Republikas pilsone

Jānis Ķirpītis

Madara Rutkeviča, literāte, dramaturģe

Liene Kupča, mārketinga komunikācijas eksperte

Gundega Evelone, māksliniece, neliela uzņēmuma vadītāja

Marta Elīna Martinsone, režisore

Viesturs Radovics, žurnālists

Jānis Viļums

Zanda Zālīte

Rita Laima Bērziņš, rakstniece, tulkotāja

Dāvis Plotnieks, ekonomists un mārketinga speciālists

Agnese Naudiša

Aldis Kaufmanis

Dmitrijs Oļehnovičs, Daugavpils Universitātes pasniedzējs

Kārlis Vērpe, filozofijas doktors

Boris Ginzburg, pasniedzējs, Universidad Carlos III de Madrid

Gatis Vectirāns

Baiba Renerte

Jānis Radiņš

Elīna Brasliņa, ilustrators

Mārtiņš Ķeņģis

Evelīna Ozola, arhitekte un urbāniste

Viktorija Aizkalna

Edgars Jēkabsons

Marija Assereckova

Roberts Putnis

Mārtiņš Kossovičs, uzņēmējs

Anete Vanaga

Iļja Ļenskis, vēsturnieks

Jānis Bērziņš, ekonomists

Ingrīda Blūma

Anastasija Mežecka, Edinburgas universitātes ierēdne, tulkotāja

Marta Kreituse

Andis A. Bluķis, uzņēmējs

Krists Ozoliņš, podnieks

Kaspars Blekte, laborants

Karlis Robert Celms, Chef/Owner Zoste/SpridEats foodtruck

Liesma Ose

Indulis Svīķis, IT konsultants

Edmunds Vanags, psihologs

Dāvids Vikmanis, IT speciālists

Ieva Pirksta, RSU medicīnas studente

Marta Rikša, politikas pētniece, Sabiedriskās politikas centrs "Providus"

Ilze Ķīķere, reklāmas projektu vadītāja

Baiba Fromane, juriste

Līga Irbe, vēsturniece

Ieva Bergmane

Sergejs Gubins, ekonomists, Bocconi University

Kaspars Zālītis, cilvēktiesību aktīvists

Ainārs Sauka

Anne Sauka

Ilze Naudiša

Linda Lapiņa, psiholoģe, Roskildes Universitātes doktorantūras studente

Ivo Briedis, scenārists

Inese Ejugbo, biedrības "Zvannieku Mājas" juriste

Marta Bergmane

Ilze Klimaševska

Olga Cara, pētniece

Liene Ķeķere

Paula Glubinska

Pauls Daija, filologs Avots: velkomistu avīze satori.lv/article/va..as-iespejas-latvijai
 
#
Petro 16.novembris 2017 8:22 atbildēt
Kad beidzot saks tiesat sos niziedzniekus ,kuri ieved valsti naidigus salašņas ,kuri ,nemil šo valsti ,dievu ,valodu ,kuri netaisās te dzivit un strādāt ,kur izzot nodoklu maksataju naudu ? Ja latvija nokļutu ,jads veglis ,pagaidam tadu nav ,tam jāsak strādat ni otrās dienas ,vakstij janodrišina viniem darba un dzives vieta kur nevajag zinat valsts valodu ,piemeram ,audzet cukas ,kartupeļus utt Laukos daudz tuksu ,pamestu maju ,pašvaldibai vajag iedit zemi un lapstu ,palidzet izveudot cuku fermas lai strādā un pelna naudu atpakaļceļam uz miļoto dzimteni ! Visus šos daudzos ,parazutiskos velnkāmistu kantirus ,likvidet ,ieguto baudu uzmantit reālai palidzibai ,reāliem begliem ,pārtraukt uzlaupit nodoklu naksataju naudu !
 
Skatīt visus 21 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers