Līdz 15. septembrim Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) izlases kārtībā pārbauda daudzdzīvokļu ēkas Latvijā.
Pat ja ugunsdzēsēji konstatēs ugunsdrošības pārkāpumus un, pieņemsim, piemēros naudas sodus, par to maksās dzīvokļu īpašnieki, kuriem vairākumā gadījumu nav ne nojausmas, ne vēlēšanās saprast, kas jādara, lai kopīpašumu padarītu ugunsdrošāku - dzīvojamo māju īpašniekiem ir jārūpējas par to, lai koplietošanas telpās ugunsaizsardzības sistēmas būtu savestas kārtībā. Ja ugunsdzēsēji uzliks par pienākumu ierīkot vai atjaunot ugunsdrošības prasībām nepieciešamo aprīkojumu - ūdens krānus, dūmu detektorus u. tml., par to arī jāmaksā dzīvokļu īpašniekiem, kuriem vispirms jāuzkrāj līdzekļi, lai vajadzīgās lietas varētu iegādāties un uzstādīt.
Pēc VUGD sniegtās informācijas, paaugstinātas bīstamības ugunsgrēki notiek bieži - katrā ziņā biežāk nekā reizi mēnesī vai dažos mēnešos. Dažkārt vairākas dienas pēc kārtas izskan vēstis par paaugstinātas bīstamības ugunsgrēkiem Latvijā. Liela daļa ugunsnelaimju izceļas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kur katrs šāds negadījums apdraud uzreiz daudz cilvēku. VUGD norāda, ka katru gadu vidēji 1400 ugunsgrēku izceļas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās un dzīvokļos, kur visbiežāk degšana konstatēta virtuvēs, dzīvojamās telpās vai guļamistabās, ēku kāpņu telpās, dūmvados vai atkritumu tvertnēs.
VUGD Rīgā pārbaudīs 12 stāvu un augstākas daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī - sešu un vairāk stāvu ēkas. Novados izlases kārtībā ugunsdrošības pārbaudes tiks veiktas trīs stāvu un vairāk stāvu ēkās.
Pārbaudes notiks arī siltinātās ēkās, jo garainis, kurš veicināja ugunsdrošības pārbaudes Latvijā, bija šovasar notikušais ugunsgrēks nesen atjaunotā Londonas daudzstāvu mājā. Un izskanēja pieļāvumi, ka ēkas remontā izmantoti apšuvuma materiāli, kas ļāvuši liesmām izplatīties strauji, un 24 stāvus augstā ēka uzliesmoja kā lāpa. Uz to reaģējusi, piemēram, SIA Paroc, nosūtot preses informāciju, kurā sacīts, ka «speciālistu vidū jau iepriekš ir atzītas problēmas būvniecības materiālu testēšanas metodē, un šis jautājums jau pirms vairākiem gadiem iesniegts arī izskatīšanai Eiropas Komisijā». Jaunajiem celtniecības produktiem, kas sastāv no vairākiem materiālu slāņiem, neesot piemērojama ugunsdrošības klasifikācija, un mūsdienu izolācijas materiāli jātestē pēc citām metodēm, kas «ņems vērā to, ka fasādes izolācijā iekšējā materiāla īpašības mēdz būt daudz svarīgākas par virsmas materiāla īpašībām». Tas gan būtu Eiropas Komisijā izskatāmo un apstiprināmo regulu jautājums, bet, cik zināms, visaptveroši nosacījumi vēl nav pieņemti.
***
KĀ IR JĀBŪT
Ugunsdrošības pārbaužu laikā ugunsdzēsēji noskaidros, vai iedzīvotāji ir iepazīstināti ar daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ugunsdrošības instrukciju; evakuācijas ceļi ir brīvi pieejami (gaiteņos un kāpņu telpās nav novietoti materiāli un priekšmeti, durvis uz kāpņu telpām ir brīvi atveramas, tās ir aprīkotas ar pašaizvēršanas mehānismiem); atklātās zonas uz dūmaizsargātām kāpņu telpām ir iestiklotas; vai ir ugunsdrošības signalizācija un nav bojāts iekšējais ugunsdzēsības ūdensvada krāns.
