Bez uzraudzības atstātas sveces ik gadu Latvijā izraisa vairākus desmitus ugunsgrēku. Aizpērn sveces bijušas par iemeslu 37 ugunsnelaimēm – četrās no tām sveces liesma aizdegās adventes vainagā, bet septiņās – svētku eglē, kopumā ciešot sešiem cilvēkiem, liecina Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika. Savukārt šogad lielākā īpašuma apdrošināšanas atlīdzība, ko apdrošināšanas sabiedrība ERGO izmaksājusi par nepieskatītas sveces izraisītu ugunsnelaimi, ir 228 000 eiro.
“Gada tumšajā periodā, it sevišķi, sākoties adventes laikam, kad svētku un gaišuma sajūtu mājās palīdz radīt sveces, liela uzmanība jāpievērš ugunsdrošībai. Daudzos gadījumos, kad radusies ugunsnelaime, situāciju būtu bijis iespējams novērst, ja cilvēki rīkotos atbildīgāk - nebūtu nedz ugunsgrēka, nedz tajā cietušo vai bojāgājušo,” rezumē VUGD pārstāve Ilze Dāme-Birziņa.
Viņa uzsver: “Vairāki desmiti ugunsgrēku, kas ik gadu rodas tikai no svecēm, ir daudz. Visbiežāk tas notiek, kad cilvēki atstāj degošu sveci un aiziet prom, kaut vai uz otru istabu, bet, lai izceltos ugunsgrēks, pietiek ar ļoti īsu brīdi. Pārsvarā ugunsgrēki degošas sveces dēļ rodas, jo tā atstāta bez uzmanības - tā var apgāzties pati, to apgāž bērni vai dzīvnieki, vai arī līdzās bijuši viegli uzliesmojoši priekšmeti. Visas šīs situācijas parasti ir novēršamas.”
Arī ERGO praksē ir vairāki apdrošināšanas gadījumi, kad degošas, bez uzraudzības atstātas sveces radījušas nopietnus materiālus zaudējumus. “Šogad ļoti spilgts piemērs ir kāds ugunsgrēks, kas notika daudzdzīvokļu ēkā, pilnībā izdedzinot dzīvokli, kurā tas izcēlās, kā arī nodarot bojājumus blakus esošajiem dzīvokļiem un stāvam kopumā. Iemesls - nepieskatīta sveces liesma, kuras radītie zaudējumi īpašumam sasniedza 228 000 eiro,” stāsta ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis.
“Savukārt cits apdrošināšanas gadījums atgādina par to, ka sveces nedrīkst dedzināt viegli uzliesmojošu priekšmetu tuvumā, tostarp blakus aizkariem. Proti, kādā mājā uz plaukta, netālu no loga stāvēja sveces, no kurām uzliesmoja aizkars. Kaut arī iedzīvotājiem pašu spēkiem izdevās uguni nodzēst, izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība bija ievērojama - 28 000 eiro. Zaudējumi pamatā radās kvēpu dēļ, jo telpā bija jāveic nopietna tīrīšana, jāatjauno grīda, palodze, griestu un sienu apdare, jāattīra paklājs un jāveic citi darbi.”
R. Čaklis arī norāda, ka, domājot par apdrošināšanu un uguns risku, nekustamā īpašuma apdrošināšanas polisē ir vērts iekļaut iedzīves apdrošināšanu, kas attiecas uz mēbelēm, dažāda veida tehniku, paklājiem, aizkariem, drēbēm un citām lietām, kas atrodas īpašumā. “Apdrošināšanas līguma slēgšanas brīdī apdrošinātājs neprasīs uzskaitīt konkrētos priekšmetus, taču ir svarīgi pašam izvērtēt iedzīves vērtību un tās apdrošinājuma summu. Pēc mūsu novērojumiem, cilvēki aizmirst šajā summā iekļaut dažādus naudas izteiksmē vērtīgus mazāka izmēra priekšmetus vai, piemēram, drēbes, atceroties tikai par lielajām lietām. Iestājoties apdrošināšanas gadījumiem, redzam, ka cilvēki bieži ir nepilnvērtīgi parūpējušies par savas iedzīves apdrošināšanu.”
“Protams, nav aizliegts dedzināt sveces, tomēr ir pamatprincipi, kas jāievēro,” norāda VUGD pārstāve, atgādinot, ka sveces ne tikai nedrīkst atstāt bez uzraudzības, bet jāatceras arī par to novietošanu drošā attālumā no degtspējīgiem priekšmetiem. Piemēram, degošu sveci nedrīkst likt starp plauktiem vai novietot uz citiem siltuma avotiem: krāsnīm, radiatoriem vai elektropriekšmetiem.
I. Dāme-Birziņa aicina pārdomāt, vai svētku laikā iecienītā tradīcija - svecīšu aizdegšana eglītē - tiešām nepieciešama, jo iespējamība, ka eglīte var aizdegties, ir augsta. “Parafīna svecīšu vietā eglītē var izmantot dekoratīvas elektriskās sveces vai lampiņu virtenes, kas samazina ugunsgrēka risku. Ja ļoti gribas dedzināt eglītē sveces, noteikti jāievēro piesardzība: nelieciet tās pārāk tuvu citu citai, degošiem priekšmetiem vai egles skujām. Galvenais, neiededziniet svecītes un neaizejiet prom, jo tās ir tikai dažas sekundes, kuru laikā var izcelties ugunsgrēks.”
Arī adventes vainagi bieži vien veidoti no viegli degošiem materiāliem, tādēļ pastāv risks, ka vainags var aizdegties, svecēm ar to saskaroties vai apgāžoties, atgādina I. Dāme-Birziņa. “Adventes vainagu ar degošām svecēm nedrīkst atstāt bez uzraudzības. Gan vainaga sveču paliktnīši, gan dekoratīvie trauki, uz kuriem novietotas sveces, jāizvēlas no drošiem materiāliem. Vislabāk izmantot sveces, kas ir stikla traukā, jo tām ir mazāka iespējamība nokrist, un jāatceras - jo lielāka svece, jo vairāk sakarst telpa un priekšmeti ap to.”
“Vismaz vienam dūmu detektoram obligāti jābūt katrā mājoklī, un privātmājās jābūt arī ugunsdzēsības aparātam,” norāda VUGD pārstāve. Viņa aicina ugunsdrošības jautājumus pārrunāt ar bērniem - ka, esot vienatnē, svecītes dedzināt aizliegts: “Bērni un uguns - tās ir nesavienojamas lietas! Noteikti jāizrunā ar bērniem, kā rīkoties ugunsgrēka gadījumā, kā izsaukt palīdzību, zvanot uz numuru 112.”
Gadījumā, ja ir notikusi nelaime un eglīte ir nopietni aizdegusies, VUGD aicina pašu spēkiem to nedzēst, bet gan evakuēties no telpām un izsaukt glābējus. “Ja cilvēks jūtas pārliecināts, ka viņam ir iemaņas dzēst aizdegušos eglīti vai vainagu un mājās ir ugunsdzēsības aparāts, tas noteikti palīdzēs. Ja aizdedzies vainags, vislabāk izmantot speciālo ugunsdzēsības pārklāju, ko iespējams iegādāties veikalos un kas var palīdzēt arī citos gadījumos, piemēram, ja, gatavojot ēdienu, aizdegas panna.”
