Sarunu procedūra Inčukalna sērskābā gudrona dīķu utilizācijas projektā ir ieilgusi. No Latvijas vides interešu viedokļa vissliktākais rezultāts būtu, ja piesārņojums arī jaunajā piegājienā netiktu pilnībā likvidēts vai pēc savākšanas nogrūsts kādā klusā stūrī – kā tas notika ar Jūrmalā nodegušajiem nelegālajiem atkritumiem.
Valsts vides dienests (VVD) apgalvo, ka tāds scenārijs nav iespējams: «Sanācijas darbu veicējam līguma ietvaros būs jāveic gudrona gala utilizācija (reģenerācija vai apglabāšana). Projektam jābūt īstenotam līdz 2023. gada beigām, un līdz šim laikam ir jābūt dokumentālam apliecinājumam par visa gudrona apjoma gala utilizāciju.»
Pārsteigums - rozā burbuļi
Padomju laikos bijuši mēģinājumi iepumpēt sērskābo gudronu slēgtās pazemes struktūrās, taču tie cieta neveiksmi. Gudrons tāpat atrada izeju pie gruntsūdeņiem. Par laimi, Inčukalna gudrona potenciālie smēlēji indi apglabāt negrasās. Abi pretendenti apņēmušies gudronu termiski utilizēt, sadedzinot to kompānijas Cemex cementa rūpnīcā Brocēnos. Tātad galīgais risinājums būtu līdzīgs - iespējams, atšķirtos degmaisījuma sagatavošanas tehnoloģija un izmaksas.
Par tiesībām veikt darbus slēgtā sarunu procedūrā ar VVD pašlaik cīnās ceļu būvnieks, akciju sabiedrība ACB un pilnsabiedrība Inčukalns Eko. Par pirmo pretendentu un tā piedāvāto tehnoloģiju publiski zināms tikpat kā viss, par otru - tikpat kā nekas.
ACB gadījumā galvenais darbu veicējs būtu vācu MUEG. Tā pati kompānija, kas iepriekš gudronu smēla kā Skonto būves apakšnieks. Kad Skonto ar milzu skandālu no projekta aizgāja, MUEG tika piedāvāts cits Latvijas būvuzņēmums, kurš kā ģenerālis uzņemtos galveno juridisko, administratīvo un finansiālo atbildību. Risku ir daudz - reālie apjomi var nesakrist ar prognozētajiem, kā jau iepriekš noticis. Gudrona ķīmiskais sastāvs dažādās dīķa vietās var atšķirties - visu saturu nav iespējams ķīmiski izanalizēt, un tas nav viendabīgs. Kompānijas MUEG vadītājs Ulfs Leistikovs atminas, ka Inčukalnā, pirmajā kārtā strādājot, dīvainākais pārsteigums bijuši rozā burbuļi, kas sākuši veidoties uz dīķa virsmas. Tika veiktas kārtējās analīzes, un izrādījās, ka līdztekus sērskābei, naftas atlikumiem un citām bīstamām ķīmiskām vielām padomju industrijas darbinieki tur iegāzuši arī prāvu kravu ziepju. Vai dīķī bērti arī gangsteri, vēsture klusējot, taču no tiem gan šajā agresīvajā vidē nebūtu palicis ne kauliņa.
Rūpnīca darbam gatava
Ņemot vērā, ka atšķirībā no konkurentiem MUEG jāspēlē ar atklātām kārtīm - visi komercnoslēpumi pasūtītājam jau zināmi, kompānija ir ķērusies pie pozitīvas publicitātes veidošanas un kopā ar iespējamajiem biznesa partneriem uzaicināja aizbraukt uz Vāciju arī pāris Latvijas žurnālistus. Parādīja veiksmīgus vides sanācijas projektus un atbildīgu attieksmi pret dabu. Iespaidīgu pieredzi atkritumu pārstrādes jomā. Pašu radītas un patentētas tehnoloģijas.
Vienā no daudzajām kompānijas darbības vietām Leipcigas pievārtē lielā angārā izjaukta glabājas Inčukalna gudrona apstrādes rūpnīca. Pēc pārvešanas no Latvijas tai veikta tehniskā apkope. Vācieši lēš, ka tās salikšana prasītu nedēļu, vēl nepilns mēnesis būtu nepieciešams ieregulēšanai. Jāatgādina, ka gudronu saliet krāsnī un sadedzināt nav iespējams. Tas tiek sajaukts ar sasmalcinātiem degt spējīgiem atkritumiem (RDF materiālu), neitralizēts ar kaļķi. Jāievēro strikti parametri, lai maisījuma pelni nesabojātu Cemex rūpnīcas pamatproduktu - cementu. Šādā ceļā iegūtā masa ir jāsargā no slapjuma, jo Inčukalna gudrons ir īpašs. Parasti gudrons atgrūž ūdeni, bet mūsējais gluži otrādi - pievelk un tek ar to kopā laukā no nesējmateriāla. Tāpēc nemaz nav iespējams sagatavot lielus krājumus ilgstošai drošai uzglabāšanai. Cits risinājums nepieciešams piesārņotajām smiltīm no Ziemeļu dīķa. Latvijā tādus kvantumus neesot kur izdedzināt. Vācijā arī ne. Tādēļ MUEG piedāvā tās vest ar kuģiem pārstrādāt Nīderlandē. Pēc tam varēs izmantot ceļu būvē.
Reputācijas lietas
Projekta noslēdzošajai kārtai Eiropas Savienība un Latvijas valsts ir rezervējusi 30 miljonus eiro. Tomēr vācieši apgalvo, ka ne tikai peļņa viņiem svarīga. (Atkritumu pārstrādes biznesā Vācijā tā esot ap 10%). «Tas mums ir reputācijas jautājums - mēs gribam vinnēt tenderi un pabeigt iesākto. Tāpēc esam gatavi uzņemties papildu riskus un zemāku peļņas procentu,» saka Ulfs Leistikovs.
Arī otra pretendentu komanda Inčukalns Eko kā savu priekšrocību projekta īstenošanai min ilggadējo pieredzi bīstamo atkritumu apsaimniekošanā. Rakstiskā atbildē uz Neatkarīgās jautājumiem tāpat uzsvērta pašmāju izcelsme: «Projekta izpildē no mūsu uzņēmumu grupas piedalīsies Latvijas vadošie sanācijas darbu speciālisti: projektu vadītāji, ķīmiķi/tehnologi un vides speciālisti.»
Vācieši raizējas, ka vietējiem konkursā tiks piešķirti arī neoficiāli punkti. Pilnsabiedrībā Inčukalns EKO apvienojušies uzņēmumi Eko osta, VentEko un BAO. Kā Neatkarīgā jau vēstījusi, pēdējo ar vides resoru kopumā un Valsts vides dienestu īpaši vieno izteikti siltas attiecības. Uzņēmumu savulaik dibināja Latvijas valsts, bet tagad ar VVD ciešām asins saitēm sien brāļi Vilgerti. Teorijā tam nevajadzētu ietekmēt konkursa iznākumu, kā ir praksē - redzēsim kaut kad rudenī. Tikmēr gudrona dīķos viss ir pa vecam, jau pāris gadu nekas nenotiek.
