Piektdiena, 26.maijs
Latvijā | 16.maijs, 12:28
Ziņu aģentūra LETA

Jurašs, iespējams, apzināti izpaudis valsts noslēpumu

Drošības policija (DP) pagājušā nedēļā bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieku Juri Jurašu atzinusi par aizdomās turēto kriminālprocesā par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, šodien žurnālistiem pastāstīja Jurašs.

Līdz šim Jurašam šajā lietā bija piemērots statuss - persona, pret kuru sākts kriminālprocess. Līdz ar statusa maiņu Jurašam piemērots drošības līdzeklis - aizliegums izbraukt no valsts.

Krimināllikums par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, ja to izdarījusi persona, kura bijusi brīdināta par valsts noslēpuma neizpaušanu, paredz brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu līdz pieciem gadiem.

Kaspars Krafts, F64 Photo Agency

Neskatoties uz jauno statusu, likums neliedz Jaunās konservatīvās partijas biedram Jurašam startēt pašvaldību vēlēšanās un tikt ievēlētam Rīgas domē.

Jurašs šodien sasauktajā preses konferencē pauda pārliecību, ka izmeklētājs nav lasījis kriminālprocesa materiālus un piemērotais aizliegums izbraukt no valsts esot "cinisma paraugstunda", jo netiek vērtēta personība un konkrētā situācija. Izmeklētājs uz Juraša jautājumu par šādu drošības līdzekļa izvēli esot atbildējis, ka tāda esot ierasta prakse.

Bijusī KNAB amatpersona arī uzskata, ka jaunais kriminālprocesuālais statuss liecinot par to, ka DP šo absurdo lietu neizbeigs, bet visdrīzāk nodos prokuratūrai, kurai būs jālemj, vai uzrādīt apsūdzību un lietu nodot tiesai.

Pēc Juraša domām, šāds DP solis ir spēcīgs signāls sabiedrībai par to, kas patiesībā notiek ar trauksmes cēlājiem. "Tie ir centieni aizbāzt muti, taču nekas nesanāks," uzsvēra Jurašs. Viņš arī atgādināja, ka viņa paustais medijiem nevar būt valsts noslēpuma atklāšana, jo informācija par koruptīviem gadījumiem nevar būt kvalificēta kā valsts noslēpums.

Ņemot vērā minēto, bijušais KNAB nodaļas vadītājs arī solīja vērsties starptautiskajās pretkorupcijas organizācijās.

Jurašs preses konferencē daudz kritizēja ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru un paziņoja, ka neredz izredzes tiesiskuma stiprināšanā pie esošā ģenerālprokurora, kurš ļaunprātīgi izmanto savu dienesta stāvokli. Jurašs apgalvoja, ka tieši ar ģenerālprokurora "lielo dedzību" tika panākta kriminālprocesa sākšana pret viņu.

"Skaidrs ir viens, ka tas bija veids, kā personīgi atdarīt man, ka ģenerālprokurors un KNAB bija bezdarbīgi," uzsvēra bijusī KNAB amatpersona.

Jurašs, pēc paša teiktā, savulaik principiāli strādājot KNAB, ieguvis lielu ienaidnieka armiju, kas meklējusi katru iespēju sarežģīt dzīvi. Līdzīga attieksme esot bijusi ne tikai no korumpantiem, bet arī no ģenerālprokurora.

Tagad Jurašs ir pārliecināts, ka, publiski neizpaužot informāciju par kukuļa piedāvāšanu, nu jau novēloti ierosinātais kriminālprocess par šo noziegumu nemaz netiktu sākts. Tagad šāda specifiska nozieguma izmeklēšana ir nolemta neveiksmei, jo šādi noziegumi ir jāizmeklē uzreiz, nevis pēc pusotra gada, pārliecināta bijusī KNAB amatpersona.

"DP un Ģenerālprokuratūra cītīgi studēja manas intervijas medijiem, taču pamats lietas sākšanai ir nevis mans ziņojums, bet publiskajā telpā izskanējusī informācija," uzsvēra Jurašs.

Jau ziņots, ka Jurašs publiski paziņoja, ka viņam pazīstams cilvēks piedāvājis kukuli, lai bijušā VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs 2015.gadā tolaik Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informēja, ka viņu mēģināts piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka gandrīz gadu nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus - žurnālu "Ir" un Latvijas Televīziju. Jurašs iepriekš skaidroja, ka atbilstoši kārtībai, tolaik ieņemot Operatīvo izstrāžu daļas vadītāja amatu viņš nevarēja sākt kriminālprocesu, bet lietas ierosināšana bija jāorganizē Streļčenokam.

Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu par valsts noslēpuma izpaušanu izmeklē DP.

Šajā lietā DP iepriekš nopratināja "Ir" žurnālisti Indru Spranci un LTV žurnālistu Ivo Leitānu.

Vēlāk tapa zināms, ka KNAB tomēr šogad janvārī sācis kriminālprocesu par iespējamo miljona eiro liela kukuļa piedāvāšanu Jurašam. Jurašs šogad februārī bija ieradies savā bijušajā darbavietā liecināt par sev zināmajiem faktiem.

Jurašu pagājušā gada vasarā Streļčenoks no amata KNAB atbrīvoja. Pēc aiziešanas no KNAB viņš ir iestājies bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna vadītajā Jaunajā konservatīvajā partijā (JKP) un ir partijas Rīgas mēra amata kandidāts jūnijā paredzētajās pašvaldību vēlēšanās.

Tikmēr šogad pavasarī Ģenerālprokuratūra nodeva krimināllietu, kurā par kukuļošanu apsūdzēts Magonis un Osinovskis. Šobrīd lieta ir Limbažu rajona tiesā un pirmā tiesas sēde paredzēta 8.septembrī.

Tikmēr šogad pavasarī Ģenerālprokuratūra nodeva krimināllietu, kurā par kukuļošanu apsūdzēts bijušais Magonis un Osinovskis. Šobrīd lieta ir Limbažu rajona tiesā un pirmā tiesas sēde paredzēta 8.septembrī.