Kriminālizlūkošanas attīstībai līdz 2022.gadam Latvijā plānots izveidot miljoniem eiro vērtu informācijas sistēmu, kurā tiesībsargājošās iestādes apmainītos ar operatīva rakstura informāciju.
Par šo projektu šodien diskutēja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Pēc komisijas sēdes Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes priekšniece Jolanta Ļuta žurnālistiem skaidroja, ka kriminālizlūkošanā atslēgas vārds ir informācija, tāpēc ir svarīgi tiesībsargājošām iestādēm izveidot kopīgu informācijas platformu, kurā iestādes varēs apmainīties ar informāciju un to analizēt.
Kriminālizlūkošanas atbalsta informācijas sistēmas izveidei šobrīd ir iedalīti aptuveni 5,7 miljoni eiro, taču sākotnējie aprēķini liecina, ka sistēmas kvalitatīvai izveidei izmaksas ir lielākas - 12 miljoni eiro. Tomēr arī pie esošā finansējuma plānots sākt veidot jauno sistēmu.
Attiecībā par pārējo finansējumu tiekot gatavots ziņojums valdībai. Ja izdosies pārskatīt praksi par informācijas klasifikāciju, tad varētu izdoties samazināt projekta izmaksas, norādīja Ļuta.
Informācijas sistēmas darbību regulēs speciāli Ministru kabineta noteikumi, kuros būs noteikti parametri kāda veida informācija ir jāievada sistēmā. Tāpat tiekot plānoti pasākumi, lai īstenotu drošu informācijas apriti.
"Ja informācija, piemēram, par konkrētu organizētu grupas uzdarbošanos būs ievadīta sistēmā un iestāde uzskata, ka šo informāciju var redzēt arī citas tiesībsargājošās iestādes, tad tā dos piekļuvi. Ja iestāde uzskatīs, ka informācijas izplatīšana ir pāragra, tad varēs noteikt aizsardzības kodus un visiem tā nebūs redzama," uzsvēra Ļuta.
Šobrīd par iestādes savākto operatīva rakstura informāciju cita iestāde pārsvarā varot uzzināt paļaujoties uz savstarpējo uzticību, kas notiek priekšnieku līmenī.
Jau ziņots, ka gada sākumā valdība pieņēma instrukciju, kas regulē kārtību, kādā tiesībsargājošās iestādes sadarbojas noziedzības novēršanā un apkarošanā.
Instrukcijas mērķis ir noteikt vienotu sadarbības kārtību valsts institūcijām, kuru kompetencē ir noziedzības novēršana un apkarošana. Instrukcija paredz, ka tiesībaizsardzības iestādes, balstoties uz kriminālizlūkošanā iegūtajiem rezultātiem, sadarbojas stratēģiskajā, taktiskajā un operatīvajā līmenī, lai iegūtu informāciju un zināšanas par noziedzīgiem nodarījumiem un tos izdarījušām personām, ietekmējošiem faktoriem, dinamiku, kā arī nodrošinātu saskaņotu rīcību.
Kriminālizlūkošanas analītiskie ziņojumi ir tiesībaizsardzības iestāžu patstāvīgi vai savstarpējā sadarbībā izstrādāti dokumenti, kuros ietverta informācija par noziedzības aktuālo situāciju, veicinošiem faktoriem un veicamajiem apkarošanas pasākumiem.
Instrukcija paredz, ka tiesībsargājošās iestādes sagatavo dažādus kriminālizlūkošanas analītiskos ziņojumus, piemēram, stratēģisko novērtējumu, kas raksturo noziedzības stāvokli, attīstības tendences un fenomenus, identificē ilgtermiņa problēmas.
Instrukcijas sadaļā par kriminālizlūkošanas sadarbības institūcijām teikts, ka noziedzības apkarošanas politikas saskaņotai īstenošanai izveido šādas tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības darba grupas: vadības, ekspertu un ekspertu darba grupu specializētiem uzdevumiem.
Piemēram, tiesībaizsardzības iestāžu vadības darba grupa nodrošina nepieciešamās informācijas apmaiņu starp tiesībaizsardzības iestādēm un saskaņo to rīcību, lai sekmētu tiesībaizsardzības iestāžu koordinētu darbību atbilstoši noteiktajām noziedzības apkarošanas prioritātēm.
Tiesībaizsardzības iestāžu vadības darba grupa izvērtē priekšlikumus par prioritārajiem noziedzības novēršanas un apkarošanas virzieniem un lemj par prioritātēm, kā arī izvērtē kriminālizlūkošanas analītiskos ziņojumus un veic citus pienākumus.
