Piektdiena, 26.aprīlis

redeem Alīna, Rūsiņš, Sandris

arrow_right_alt Latvijā

Jaunie mediju uzraugi demonstrē spēku

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja Dace Ķezbere (no labās) un tās locekļi Ivars Āboliņš, Patriks Grīva un Ieva Beitika kā galvenos iemeslus neuzticības izteikšanā Latvijas Radio valdes locekļiem minēja ilgstošu konfliktēšanu un attīstības redzējuma trūkumu © F64

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) vakar nolēma izteikt neuzticību Latvijas Radio (LR) valdes priekšsēdētājam Aldim Pauliņam un valdes loceklim tehniskā nodrošinājuma jautājumos Uldim Lavrinovičam. Amatā tiek atstāta vienīgi atbildīgā par programmu attīstības jautājumos Sigita Roķe. Galvenais vadības klupšanas akmens izrādījās nespēja sastrādāties un attīstības redzējuma trūkums. Tāpat pārmetumi valdei adresēti par līdzekļu neparedzētiem gadījumiem iztērēšanu «ne tam mērķim».

NEPLP ārkārtas sēdē pieņemts grūts, bet nepieciešams lēmums - izteikt A. Pauliņam un U. Lavrinovičam neuzticību. Spriedums stājās spēkā vakar, un tad arī bija abu LR valdes locekļu pēdējā darba diena līdzšinējā amatā, preses konferencē skaidroja NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere. LR vadībā paliek tikai Sigita Roķe, kurai vienīgajai esot bijis redzējums par LR tālāko darbību. Abi pārējie tādu nav varējuši sniegt. D. Ķezbere arī vērsa uzmanību uz to, ka LR valdē konflikts jau nobriedis sen un tā nav spējusi sastrādāties vairāk nekā gadu. Jau iepriekšējais padomes sastāvs gribējis atlaist valdi, jo tā nav spējusi nodrošināt normālu darbu LR.

NEPLP loceklis, par LR darbu atbildīgais Ivars Āboliņš uzsvēra, ka lēmums bijis ne tik daudz par atsevišķiem indivīdiem, bet par LR, kuru «nedrīkst ļaut saplosīt un vest uz nekurieni». Viņš arī norādīja uz pārkāpumiem finanšu jomā: 13 000 eiro, kas LR piešķirti no naudas neparedzētiem gadījumiem, nav iztērēti atbilstoši mērķiem. Kam tieši nauda aizgājusi, netika paskaidrots, jo «to nevarot saprast arī no iesniegtajiem dokumentiem». Tomēr katrā ziņā ne ugunsdzēsības un ūdensapgādes remontiem, kam tā piešķirta. Vēl gan esot jāgaida ugunsdzēsēju iesniegtais pārbaudes akts, lai teiktu galavārdu šajā lietā. Pie nepadarītā tika minēts tas, ka LR Latgales studija netika savesta tādā kārtībā, lai tā varētu pilnvērtīgi darboties, arī Latvijas Televīzijas un LR kopējā projekta - portāls LSM.lv - attīstība stipri kavēta visu šo valdes nesaskaņu dēļ.

Par LR līdzatbildīgais Patriks Grīva uzsvēra, ka šā mēneša laikā pastiprināti iedziļinājušies LR darbībā, bieži runājuši ar valdi, diemžēl nācies atzīt, ka 20 gados, kopš viņš strādājot radio jomā, šī esot visvājākā LR vadība. «Lai gan centāmies norādīt uz konkrētām lietām, kas būtu jāuzlabo, konkrēti uzlabojumi nesekoja, un sliktākais bija tas, ka starp valdes priekšsēdētāju un atbildīgo progammu attīstības jautājumos vispār nebija sadarbības,» akcentēja P. Grīva. Šobrīd pie LR stūres paliekot vienīgi S. Roķe, un tā esot viņas atbildība, vai tiks ar visiem darbiem galā. Viņai tiek dots divu mēnešu pārbaudes laiks, un šajā periodā valdes loceklei jāpierāda, ka spēj uzlabot LR darbību. Tāpat līdz 1. aprīlim viņai uzdots veikt funkciju auditu LR, kā arī vēl viena no prioritātēm būs darbinieku algas. S. Roķei būs jāpiedāvā savs redzējums algu sistēmas uzlabošanā. P. Grīva arī informēja, ka tuvākajā laikā plānots sasaukt LR darbinieku sapulci, kurā piedalīsies arī NEPLP pārstāvji. Pēc diviem mēnešiem, uzklausot arī kolektīva viedokli par S. Roķes atbilstību amatam, izvērtēs, kā rīkoties tālāk. Ja viņa būs attaisnojusi uzticību, tad viņai ļaus pretendēt uz vietu jaunajā valdē. Izsludinot konkursu, lems, vai būs divas vai trīs vakantas vietas.

Jāatgādina, ka LR valdes priekšsēdētājs A. Pauliņš 27. marta LR vadības sapulcē paziņoja par lēmumu atkāpties no amata. Kā galvenos iemeslus šādam solim A. Pauliņš minēja pārlieku lielu NEPLP iejaukšanos LR darbā, kā arī padomes kompetences trūkumu un nesaskaņas LR valdē.