Šobrīd strādājošiem Latvijā ir jāmaksā krietni augstāks ienākuma nodoklis nekā uzņēmumiem. Nākotnē, iespējams, nodokļu likmes vienādos, un tas nozīmē, ka darba ņēmēju ienākumus apliks ar nedaudz mazāku nodokli, bet uzņēmumiem, kuri savi pelņu neinvestēs atpakaļ uzņēmumā – gaidāms nodokļa pieaugums.
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs uzsver, ka esošā nodokļu sistēma Latvijā ir sarežģīta, to elementi bieži tiek mainīti, padarot godīgu uzņēmējdarbību apgrūtinošu. Zemais iekasēto nodokļu īpatsvars tautsaimniecībā ir ēnu ekonomikas rezultāts, bet nodokļu slogs godīgiem nodokļu maksātājiem Latvijā ir augsts, un nodokļu likmes atsevišķās jomās ir pārāk lielas. Atšķirīgās nodokļu likmes dažādiem ienākumu veidiem veicina izvairīšanos no nodokļu samaksas. Turklāt līdzšinējā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) sistēma nepietiekami veicina kapitāla uzkrāšanu, kavējot kredītresursu pieejamību un uzņēmumu attīstību. Tāpēc Latvijas Banka (LB) rosina vairākas izmaiņas nodokļu jomā. Finanšu ministrija (FM) savus priekšlikumus nodokļu sistēmas sakārtošanā plāno publiskot šodien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē.
Strādājošie nodokļos samaksā teju pusi algas
LB norāda, ka darbaspēka nodokļu jomā Latvijā vērojama būtiska atšķirība starp ienākumiem pirms un pēc nodokļu samaksas. Darbaspēka ienākuma nodokļu slogs Latvijā ir augsts, neraugoties uz relatīvi zemo nodokļu iekasējamību. LB eksperti aprēķinājuši, ka vidējās algas saņēmējs Latvijā nodokļos samaksā 42,6 procentus no bruto ienākumiem, kas pārsniedz ES un ievērojami - Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) vidējo līmeni. Tāpēc PB iesaka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi samazināt no pašreizējiem 23% uz 20%. Iespējams, arī FM nāks klajā ar līdzīgu priekšlikumu.
Pēc Neatkarīgās aprēķiniem, īstenojot šo LB ideju, strādājošais, kura alga ir 380 eiro uz papīra, mēnesī saņems par 8,40 eiro vairāk nekā pie pašreizējās nodokļu likmes. Pieaugot algai uz papīra, ieguvums būs arvien jūtamāks. Piemēram, ministri saņemtu par aptuveni 100 eiro mēnesī lielāku algu nekā pašreiz. Savukārt tie, kuriem alga pārsniedz 12 000 eiro mēnesī uz papīra, uz rokas mēnesī saņems pat 300 eiro vairāk.
Uzņēmumiem izdevīgāk būs investēt
I. Rimšēvičs arī uzsver - lai gan Latvijā UIN ir viens no zemākajiem ES, tomēr, kā rada pieredze, mūsu valsts tautsaimniecība stagnē un investīciju apjoms samazinās. Pašreizējā nodokļu sistēma atsevišķiem uzņēmumiem ļauj saņemt dažādas nodokļu atlaides, tādējādi pērn atlaižu kopsumma bijusi lielāka nekā ieņemtie nodokļi. Turklāt esošā sistēma nestimulē kapitāla uzkrāšanu, un nodokļu administrēšanas birokrātiskā nasta ir ārkārtīgi augsta. Tāpēc LB rosina pārņemt Igaunijas pieredzi, kur uzņēmumiem par reinvestētu peļņu nodokļa likme ir nulle jeb vispār ienākuma nodoklis netiek iekasēts, savukārt pārējiem esošo UIN likmi paaugstināt. Līdzīgu priekšlikumu, visticamāk, rīt prezentēs arī FM.
Diemžēl LB speciālisti nevarēja pateikt, cik daudz uzņēmumu Latvijā šobrīd peļņu iegulda atpakaļ uzņēmumā, un nevarēja arī prognozēt, cik būs šādu uzņēmumu, stājoties spējā šai idejai.
NĪN gaidāms kāpums
LB arī secinājusi, ka Latvijā relatīvi neliels nodokļu apjoms budžetā tiek iekasēts no nekustamā īpašuma. Zemei un ēkām nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likme ir 1,5%, savukārt mājokļiem tā ir progresīva - no 0,2-0,6% līdz pat 1,5% no kadastrālās vērtības. Kopš 2013. gada tiesības noteikt faktiski piemērojamo NĪN likmi deleģētas pašvaldībām, ko tās arī samērā aktīvi izmanto, piešķirot NĪN atvieglojumus noteiktām nodokļa maksātāju grupām (25-90% apmērā no aprēķinātā nodokļa). NĪN efektīvā likme 2016. gadā bijusi 0,7% no kadastrālo vērtību kopsummas valstī. LB uzskata, ka Latvijā akūti nepieciešama kadastrālās vērtības reforma. Līdz ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma grozījumiem 2015. gadā spēkā esošā kadastrālo vērtību bāze, kas balstīta uz 2012. un 2013. gada tirgus darījumu cenām, tika piemērota arī turpmāko gadu kadastrālo vērtību aprēķinam. Rezultātā nodokļu ieņēmumi 2016. gada budžetā bija zemāki par to potenciālu.
Savukārt 2018. gadā, atjaunojot reformu un pārvērtējot kadastrālās vērtības atbilstoši 2015. gada 1. jūlija tirgus darījumu datiem, vienlaikus saglabājot līdzšinējo NĪN modeli, var gaidīt strauju kadastrālās vērtības palielinājumu. LB brīdina, ka mājokļiem kāpums varētu būt vidēji 2,5 reizes. Tādējādi būtiski pieaugšot maksājamo nodokļu apjoms visām iedzīvotāju grupām, un tas var negatīvi ietekmēt gan nekustamo īpašumu tirgus aktivitāti, gan mājsaimniecību patēriņu un uzņēmumu konkurētspēju. LB iesaka pāreju uz jaunajām kadastrālajām vērtībām veikt pakāpeniskai, pārskatot NĪN aprēķina modeli.
Valsts budžets necietīšot
I. Rimšēvičs uzsver, ka, īstenojot LB priekšlikumus, ietekme uz budžetu būtu neitrāla. Viņš gan pieļauj, ka pirmajā gadā nodokļa ieņēmumi pret IKP varētu samazināties par aptuveni 0,1-0,2%, taču vēlākajos gados ieņēmumi pieaugtu gan uz labākas iekasējamības, gan ēnu ekonomikas samazināšanās rēķina. 2020. gadā Latvijā nodokļos jau iekasētu aptuveni 1/3 no IKP, kā to paredz Māra Kučinska valdības rīcības plāns.
***
Nodokļu reformas priekšlikumi
Latvijas Banka
• Samazināt IIN likmi darba algām no 23% uz 20%
• Kapitāla ienākumiem palielināt IIN likmi no pašreizējiem 10 un 15% uz 20%
• Reinvestētajai peļņai piemērot UIN 0% apmērā
• Sadalītai vai izņemtai peļņai palielināt UIN no pašreizējiem 15% uz 20%
Finanšu ministrija*
• Samazināt IIN likmi darba algām no 23% uz 20% (algām līdz 45 000 eiro gadā)
• Neapliekamo minimumu palielināt no pašreizējiem 60 eiro mēnesī līdz 300 eiro (algām līdz 1350 eiro mēnesī)
• Pensionāriem neapliekamo minimumu palielināt no pašreizējiem 235 eiro līdz 500 eiro
• Minimālo algu palielināt no 380 līdz 430 eiro mēnesī
• Palielināt nodokli dividendēm no pašreizējiem 10% līdz 20%
• Reinvestētajai peļņai piemērot UIN 0% apmērā
• Sadalītai vai izņemtai peļņai palielināt UIN no pašreizējiem 15% uz 20%
• Palielināt akcīzes nodokli cigaretēm un alkoholiskajiem dzērieniem
• Samazināt mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju loku
* Neoficiāla informācija, FM savus priekšlikumus sola publiskot šodien
