Rīgas lidostā fiksētais apkalpoto pasažieru skaita pieaugums 2016. gadā par 4,7% sakrīt ar aviācijas nozares caurmēra pieauguma tempu pasaulē.
Pasaules aviopārvadājumu apjoma pieaugumam 2016. gadā atvēlētie +5% gadā pagaidām ir vēl aptuvens novērtējums vai paredzējums par dažādos aviopārvadājumu nozares segmentos un reģionos manītajiem aviopasažieru skaita kāpumiem un kritumiem.
Lidosta Rīga pērnā gada pēdējās dienās demonstrēja, ka starp plānoto un faktisko pasažieru skaitu ir iespējama nesakritība. 29. decembrī Neatkarīgā rakstīja, ka lidosta izvēlējusies nosvinēt sava 5 390 000. pasažiera ierašanos 2016. gadā, atliekot uz šo gadu psiholoģiski iespaidīgās 5,4 miljonu pasažieru robežas pārkāpšanu. Tomēr piepildījās Neatkarīgās pieņēmums, ka «meteoroloģisko apstākļu vai vēl citu aviopārvadājumus ietekmējošu apstākļu dēļ 5,4 miljonu pasažieru robeža tika pārsniegta» jau tajā pašā gadā. Lidosta skaidroja, ka tās pieticība 2016. gada pasažieru skaita robežas novilkšanā izrietot no aviokompāniju sniegtajām ziņām par to, cik biļešu Rīgas virzienā tās pārdevušas nu jau aizgājušā gada pēdējām dienām, tomēr gads lidostā noslēdzās ar 5,403 miljoniem pasažieru. Šis gads turpretī sākās ar vairākām puteņa dienām, kad daži reisi tika atcelti vai pārvirzīti uz citām lidostām, kas Rīgā apkalpoto pasažieru skaitu neplānoti samazināja.
Pasažieru skaita izmaiņas neilgos laika periodos neietekmē kopainu, kas parāda ļoti atšķirīgu pasažieru skaita pieauguma tempu trijās Baltijas valstīs, kur gan lidosta Rīga, gan pilsēta Rīga paliek lielākais gaisa transporta mezgls. Tallina ar 2,2 miljoniem pasažieru un to skaita +2,5% pagājušajā gadā Rīgai netuvojas. Cita situācija ir Lietuvā, kur nozare uzrāda +9,5% pieaugumu līdz 4,6 miljoniem pasažieru, taču tie sadalās pa Viļņas, Kauņas un Palangas lidostām. Šim gadam lietuvieši paredz pasažieru skaita samazināšanos līdz 4,4 miljoniem tāpēc, ka Viļņas lidostas skrejceļa rekonstrukcija sakritīs ar pārvadājumiem izdevīgāko laiku vasaras mēnešos.
Pasažieru skaita pieaugums Rīgā balstās uz tranzītpasažieru piesaistīšanu. Principā tas ir process, kas balsta pats sevi, ja to jau ir izdevies uzsākt. Jo vairāk lidojumu maršrutu kāda lidosta jau var piedāvāt, jo lielākas iespējas pasažieriem to izmantot par pārsēšanās vietu, kas piesaista lidostai nākamos aviokompāniju reisus un pasažierus. Tas gan nedod garantijas, ka pieaugums nekad nevar apstāties un sākt sarukt gan ekonomiskās konjunktūras, gan konkrētu uzņēmumu vadītāju nemākulības dēļ.
Reģionos ap Baltiju civilajai aviācijai klājas dažādi. Krievija savus pagājušā gada aviopārvadājumus novērtē ar -5% kopumā un pat ar -20% mūs interesējošajā starptautisko aviopārvadājumu segmentā, kura kritumu daļēji kompensē ļaužu pārsēšanās vietējās aviolīnijās. Tieši ar gaisa līnijām Latvijai visciešāk piesaistītās Lielbritānijas Civilās aviācijas pārvalde par pagājušo gadu pagaidām publicējusi sīku un smalku 1. ceturkšņa pārskatu ar +7,8% pasažieru pārvadājumiem kopumā un +9,9% Londonas lidostām tajā skaitā pret 2015. gada 1. ceturksni. Vācijas statistiķi līdz vakardienai bija nonākuši aviopasažieru skaitīšanā līdz pagājušā gada oktobrim, bet atraduši tikai +2,2% pret atbilstošo 2015. gada periodu.
To, kā sekmīgie aviopārvadātāji turpina arī 2017. gadā kļūt vēl sekmīgāki, uzskatāmi apliecināja šā gada 6. janvārī pirmo reizi Rīgas lidostas vēsturē apkalpotais gaisa kuģis Boeing 787 Dreamliner. Aviokompānija Uzbekistan Airways tādējādi aizvietoja lielu lidmašīnu ar vēl jo lielāku lidmašīnu jau kopš 2004. gada sevi attaisnojošajā maršrutā Taškenta-Rīga-Ņujorka.
