Latvijā: Topošā televīzijas uzraudze ieņem vadošu amatu Sorosa impērijā 44 komentāri
 
Latvijā

Topošā televīzijas uzraudze ieņem vadošu amatu Sorosa impērijā

 
F64

Latvijas Žurnālistu asociācijas (nejaukt ar Latvijas Žurnālistu savienību) pieteiktā kandidāte Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) valdes locekļa amatam latviešu izcelsmes amerikāniete Vita Anda Tērauda ieņem augstu amatu miljardiera Džordža Sorosa finansēto struktūru asociācijā PASOS.

Viņas publiski pieejamie dzīves gājuma dati vedina domāt, ka daudziem Saeimas deputātiem, balsojot par V. A. Tēraudu, roka nedrīkstēs pat nodrebēt.

NEPLP pieejamā V. A. Tēraudas biogrāfijā lasāms, ka kopš 2015. gada līdz šim brīdim viņa ir Dž. Sorosa organizāciju starptautiskās asociācijas PASOS direktore. No 2004. līdz 2008. gadam viņa bijusi šīs ietekmīgās struktūras valdes priekšsēdētāja. V. A. Tēraudas biogrāfijā paskaidrots, ka PASOS ir politikas centru apvienība atvērtai sabiedrībai. Tas esot starptautisks tīkls, kurš apvieno vairāk nekā 50 politikas pētniecības centrus Eiropā, Kaukāza valstīs un Centrālāzijā. Struktūras uzmanības lokā esot informācijas pieejamības un atklātības jautājumi, nevalstiskā sektora spējas uzraudzīt valsts pārvaldes procesus un Eiropas ārpolitikas jautājumi.

Tīmekļa galvgalī

PASOS mājaslapā atrodamā informācija liecina, ka šajā Dž. Sorosa tīmekļa organizācijā vadošā amatā ir vēl viena Latvijā pazīstama sorosiete, Providus attīstības direktore un politikas pētniece Marija Golubeva. Viņa šobrīd ir PASOS valdes locekle.

PASOS valde sastāv no septiņiem locekļiem, kurus ievēlē uz divu gadu termiņu PASOS ģenerālā asambleja. Valde ir PASOS galvenā lēmējinstitūcija. Šobrīd PASOS valdes priekšsēdētājs ir Endrū Kārtrvaits - Budapeštā dislocētās Centrāleiropas universitātes (arī Dž. Sorosa struktūras sastāvdaļa) Politikas studiju centra direktors. Taču kāds uzrauga arī valdi. Uzraugs saucas Konsultatīvā padome, kurā darbojas trīs personas: pats Dž. Soross, bijušais Austrijas vicekanclers, Zalcburgas eksakto zinātņu universitātes rektors Erhards Buzeks un bijušais Pasaules bankas viceprezidents, Brūkinga institūta Volfensona centra izpilddirektors Johaness Lins.

Mājaslapā minēts, ka PASOS ir Ņujorkā dislocētā Atvērtās sabiedrības institūta (Open Society institute OSI, saukta arī par Sorosa centrāli) vietējās varas un publiskās pārvaldes reformu iniciatīvas atbalsta grupas vienība. PASOS apvienojušās 56 dažādās pasaules valstīs dibinātās organizācijas. Piemēram, Latviju tur pārstāv Providus, Igauniju - Politisko pētījumu centrs Praxis, Baltkrieviju - Baltkrievijas stratēģisko pētījumu institūts, Poliju PASOS pārstāv trīs organizācijas - Sabiedrības un ekonomikas pētījumu centrs CASE, Publikso attiecību institūts un PolijasUkrainas kooperācijas fonds PAUCI. Cita starpā - Lietuva šai asociācijā vispār nav pārstāvēta.

Mājaslapā teikts, ka asociācijas misija ir «popularizēt, sludināt un sargāt atvērtās sabiedrības vērtības, tostarp demokrātiju, tiesiskumu, labu pārvaldību, cilvēktiesību aizsardzību, ekonomikas un sociālās labklājības izaugsmi, aizvien plašāka ļaužu loka iesaisti politikas veidošanā Eiropā un Eiropas Savienībā un citās globālās struktūrās.»

Mājaslapā norādīts, ka Latviju pārstāvošie PASOS eksperti analītiķi ir Providus sejas: V. A. Tērauda, Reinis Āboltiņš, Dace Akule (Ārpolitikas padomes locekle), Krista Baumane, Linda Austere (Valsts kancelejas direktora konsultante stratēģijas jautājumos, faktiski - direktora vietniece), M. Golubeva, Valts Kalniņš, Ilona Kronberga (Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja), Andrejs Judins (Saeimas deputāts no Vienotības), Iveta Kažoka, Agnese Lešinska, Gatis Litvins, Linda Curika.

Dievam un Tēvijai

NEPLP rīcībā esošajā V. A. Tēraudas biogrāfijā norādīts, ka kandidāte bakalaura grādu starptautiskajās attiecībās ieguvusi Amerikas universitātē. Interneta resursos lasāms, ka tā ir privāta augstskola. Tās reliģiskā ievirze - metodisti. Universitātes ģerboni rotā sauklis Pro deo et patria - Dievam un tēvijai.

Sešdesmito gadu sākumā ASV Aizsardzības departaments un Centrālā Izlūkošanas aģentūra ar universitāti aizsākusi īstenot tā dēvēto Kamelota projektu. Universitātē cita starpā tika gatavoti speciālisti, kuri armijas vajadzībām analizēja dažādas pasaules valstis, to sabiedrību, ekonomiku, sociāli politiskās struktūras, lai izzinātu iespējas ietekmēt šo valstu attīstību atbilstoši ASV interesēm un aukstā kara situācijas vajadzībām. Universitāti absolvējušas ASV varas struktūrās un publiskā telpā zināmas personas, piemēram, Baltā nama Komunikāciju departamenta direktore Dženifera Palmieri, korporācijas Goldman Sachs prezidents un padomes priekšsēdētājs Garijs Kons, korporācijas Blackboard Inc. līdzdibinātāji Metjū Pitinskis un Maikls Časens, Grenādas premjers Keits Mičels, kinoproducente Nensija Meijersa un citi.

V. A. Tēraudas biogrāfijā norādīts, ka viņa maģistra grādu starptautiskā ekonomikā un PSRS politikā ieguvusi Džona Hopkinsa universitātē. Arī šī ir privāta augstskola, tās ģerboni rotā devīze: Veritas vos liberabit - Patiesība dara brīvus. Arī šī universitāte, sākot no 1979. gada, valsts aizsardzības jomas vajadzībām veic pētījumus ciešā sadarbībā ar Amerikas universitāti. Arī šī augstskola lepojas ar saviem absolventiem - bijušajiem studentiem un doktorantiem. Līdz 2011. gadam 36 universitātes absolventi kļuvuši par Nobela prēmijas laureātiem.

Karjeras kāpnes

NEPLP rīcībā esošajā biogrāfijā lasāma V. A. Tēraudas karjeras izaugsme: 1984.-1988. radiožurnāliste radiostacijā Amerikas balss Vašingtonā, 1991. - gadā konsultante Ministru kabineta Ārējo ekonomisko sakaru departamentā, 1992.-1993. - LR Ārlietu ministrijas Ārvalstu palīdzības koordinācijas departamenta direktore. 1993.-1994. - valsts sekretāre Valsts reformu ministrijā, 1994.-1995. - valsts reformu ministre, 1995.-1996. - Valsts cilvēktiesību biroja konsultante, 1996.-2003. - Sorosa fonds - Latvija izpilddirektore, 2002.-2013. - sabiedriskās politikas centra Providus direktore. Norādīts, ka kopš 2013. gada līdz pat šim brīdim V. A. Tērauda ir NEPLP Sabiedriski konsultatīvās padomes priekšsēdētāja vietniece. 2000.-2001. bijusi padomes locekle Pasaules bankas Ārējo ekspertu konsultatīvajā padomē valsts pārvaldības un pretkorupcijas jautājumos Eiropas un Centrālāzijas reģionā. Biogrāfijā norādīts sekojošais: «No 1996. g. līdz šodienai palīdzēja dibināt un kalpoja kā valdes locekle dažādās nevalstiskās organizācijās Latvijā, tostarp Baltijas-Melnās jūras aliansē, sabiedrībā par atklātību Delna, Pilsoniskajā aliansē, Latvijas Cilvēktiesību centrā, Pasaules dabas fondā.»

American government official

NEPLP un Providus mājaslapā lasāmās V. A. Tēraudas biogrāfijas ir daudz maz līdzīgas. Tomēr, lai arī cik detalizētas tās būtu, tajās nav rodamas atbildes uz jautājumu, kādi ir bijuši paši pirmie V. A. Tēraudas karjeras soļi pēc respektablo augstskolu absolvēšanas. Tāpat biogrāfijas nesniedz atbildes uz jautājumu, kas ir bijis sākotnējais dzenulis, kurš V. A. Tēraudu ievirzījis nevalstisko organizāciju darbības laukā.

Pētot internetā pieejamos resursus, Neatkarīgā uzdūrās kādam pagaidām publiskam V. A. Tēraudas biogrāfiju saturošam failam. Tur viņa figurē nevis kā nevalstisko organizāciju darbarūķis, bet gan kā «government official» (valsts amatpersona). Tur par V. A. Tēraudu teikts: «Amerikas valdības amatpersona (American government offical). Amerikas Latvijas jauniešu asociācijas prezidente Vašingtonā no 1986. līdz 1988. gadam, 1989. gadā Latvijas ASV vides aizsardzības kluba ASV nodaļas Vašingtonā priekšsēdētāja.»

Biogrāfijā atsevišķi nodalīts viņas Latvijā ierašanās brīdis - 1990. gads. Pieminēts arī darbs no 1984. līdz 1988. gadam Vašingtonā radiostacijā Amerikas balss.

Atšķirībā no citām Latvijā pieejamām biogrāfijām šajā norādīts, ka V. A. Tērauda no 1988. līdz 1991. gadam bijusi vadības partneris korporācijā Inroads Inc. Tagad ar šādu nosaukumu internetā atrodama ASV reģistrēta bezpeļņas organizācija, kura rūpējas par etniski dažādo cilvēku labklājību vienotā Amerikā.

Cita starpā šī biogrāfija ir arī precīzāka par pārējām. Tā, piemēram, tur norādīts, ka 1991. gadā V. A. Tērauda strādājusi par konsultanti nevis Ministru kabinetā, bet gan Ministru padomē. Jāatgādina, ka likums, kurš atjaunoja Ministru kabineta darbību, stājās spēkā tikai 1993. gada jūlijā.

Norādīta arī V. A. Tēraudas nacionalitāte - amerikāniete.

Fakti par viņas darbību daudzajās Sorosa struktūrās Latvijā nav pieminēti.



Komentāri [44]
#
haralds 27.janvāris 2017 11:03 atbildēt
man bija labāks kandidāts! pats arī esmu labāks kandidāts, bet man nahren vajag!
 
#
west 10.janvāris 2017 21:50 atbildēt
Nevis muļķu zeme bet ''pilnīgu idiotu'' pārņemta teritorija ar ''smirdišo'' Rīgu priekšgalā! Pēc pāris gadiem te vairs latviešu nebūs.
 
#
jkl 10.janvāris 2017 12:30 atbildēt
Kāpēc Tērauda nav iesniegusi amatpersonas deklarāciju, ja viņa bijusi gan valsts sekretāre, gan ministre. Acīmredzot ir ko slēpt!
 
#
piegriezies 10.janvāris 2017 11:31 atbildēt
Sorosieši pastiprināti cenšās iekļūt valsts pārvaldē. Acīmredzot naudiņa tomēr piegriezta
 
#
pipars 10.janvāris 2017 9:46 atbildēt
Soross ir aizkaitināts, jo Putins šobrīd Krievijas varu attīra no sorosa sponsorētiem "labdarības" pārstāvjiem. Tā ir 5. kolonna, kas valsti iznīcina no iekšpuses, radot pretvalstisku, prettautas likumdošanu un milzu korupciju.
 
Skatīt visus 44 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers