Iekšlietu ministrija (IeM) rosina personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu pabalstu 139 vai 97 eiro pirmajā mēnesī izmaksāt dubultā apmērā, lai atvieglotu šo cilvēku iespējas atrast mitekli.
Šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē tika skatīti grozījumi "Patvēruma likumā". Kā skaidroja IeM parlamentārā sekretāre Evita Siliņa, grozījumi likumā paredz vairākas izmaiņas.
Kā pirmā izmaiņa tika minēta, ka nākamgad pabalstus bēgļiem vai personām ar alternatīvo statusu vairs neizmaksās Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, bet gan Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Sākotnēji tika plānots, ka izmaiņas stātos spēkā ar 1.janvāri, tomēr saskaņošanas process ievilkās, tāpēc IeM cer, ka grozījumi varētu stāties spēkā 1.aprīlī.
Tāpat grozījumi paredz, ka šiem bēgļiem, kuri nebūs reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) un nepilda pienākumus, proti, neapgūst valsts valodu un neiet uz apmācībām, pabalsta izmaksa 139 eiro vai 97 eiro apmērā ik mēnesi vairs netiek turpināta.
Kā norādīja Siliņa, sakaroties ar to, ka bēgļu vai personu ar alternatīvo statusu pabalsts un līdz ar to arī iztikas avoti nav lieli, kas rada problēmas noīrēt dzīvesvietu, ņemot vērā, ka daudz kur tiek prasīts maksāt par pirmo un pēdējo īres mēnesi, IeM rosina pabalstu attiecīgi bēglim 139 eiro apmērā vai otrajam ģimenes loceklim un bērniem 97 eiro apmērā pirmajā mēnesī izmaksāt dubultā apmērā.
Viņa gan norādīja, ka tas neatstās iespaidu uz budžetu, jo attiecīgi pēdējā mēnesī no 12 mēnešu perioda pabalsts vairs netiktu izmaksāts.
Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš ((KPV LV)) gan vēlējās noskaidrot, vai Latvijas nodokļu maksātāju nauda netiks pazaudēta arī turpmāk, ņemot vērā, ka bēgļi var aizbraukt prom, Labklājības ministrija skaidroja, ka grozījumi paredz bēgļu ikmēneša reģistrēšanu NVA, līdz ar to, ja šie cilvēki, tāpat kā bezdarbnieki, reizi mēnesī neapliecinās ar fizisku ierašanos, ka viņi atrodas Latvijā, pabalsta izmaksa tiks pārtraukta.
IeM arī vēlējās šos grozījumus Saeimā izskatīšanai virzīt steidzamā kārtā, lai ātrāk panāktu izmaiņas, tomēr Saeimas komisija noraidīja šo priekšlikumu, ņemot vērā, ka vēl nepieciešami redakcionāli precizējumi. Līdz ar to grozījumi likumā Saeimā tiks virzīti ierastajā kārtībā.
Jau ziņots, ka Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus Patvēruma likumā, kas paredz patvēruma statusu saņēmušiem ārvalstniekiem pārtraukt pabalsta izmaksu, ja viņi nereģistrēsies NVA vai nepildīs bezdarbnieka pienākumus.
Tādējādi pabalsta izmaksa tiks pārtraukta gadījumos, ja persona būs atstājusi Latviju.
Katram patvēruma statusu saņēmušajam ārvalstniekam Latvija mēnesī maksā 139 eiro pabalstu, kā arī 97 eiro par katru nākamo ģimenes locekli. Publiskajā telpā jautājums par pabalstu izmaksu aktualizējās pēc tam, kad izskanēja ziņas par 21 ārvalstnieku, kas pēc patvēruma statusa saņemšanas devies uz Vāciju. Turklāt vairākām personām arī pēc Latvijas pamešanas turpinājusies pabalsta izmaksa.
Bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai ir tiesības saņemt vienreizējo finansiālo atbalstu un pabalstu uzturēšanās izmaksu segšanai. Bēglim ir tiesības saņemt pabalstu desmit mēnešus, bet personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, - septiņus mēnešus.
Grozījumi paredz, ka pabalstu bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai darbspējīgā vecumā izmaksā, ja persona strādā, pabalstu izmaksājot ne ilgāk par trīs mēnešiem kopš darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa iegūšanas. Tāpat pabalstu izmaksā, ja ārvalstnieks nestrādā, ir reģistrējies NVA, viņam ir bezdarbnieka statuss un viņš pilda bezdarbnieka pienākumus.
NVA nebūs jāreģistrējas personai, kurai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ir noteikusi pirmo vai otro invaliditātes grupu, vai arī personai, kura iegūst izglītību klātienē Latvijas vispārējās, profesionālās vai augstākās izglītības iestādē.
