Sociālo kampaņu bēgļu atbalstam tās autoriem, visticamāk, nāksies pārskatīt. Ārlietu ministrija atsaukusies Aizsardzības ministrijas lūgumam un sola vērsties ANO Bēgļu aģentūrā.
«Ministrija vērsīs uzmanību ANO Bēgļu aģentūrai uz bažām un apstākļiem, ko šī reklāmas kampaņa ir raisījusi sabiedrībā, īpaši zemessargos un Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīros. Mēs aicināsim ANO atbildīgās personas izvērtēt šo kampaņu un veikt precizējumus pēc būtības, ņemot vērā mūsu valsts vēsturi,» - tā Neatkarīgo informē Ārlietu ministrijas preses dienests.
Kampaņa internetā un Rīgas vidē turpinās jau otro nedēļu, taču tās izraisītais skandāls nerimstas, un nu jau aktīvu kritisku pozīciju ieņem arī valsts institūcijas. Pirmā ar iebildumiem klajā nāca Aizsardzības ministrija, taču atbilstoši procedūrai - ar Apvienoto Nāciju Organizāciju sadarbojas Ārlietu ministrija. Tāpēc tālāk iebildumi pret kampaņu darīti zināmi tai.
Vakar Ārlietu ministrija izlēma atsaukties Aizsardzības ministrijas lūgumam, tādējādi atzīstot kampaņas izpildījumu par nekorektu.
Jāatgādina, problēma nav idejā, ka grūtībās nonākušiem cilvēkiem vajadzētu just līdzi, bet gan plakātos izmantotajā apgalvojumā, ka arī latvieši, ja pie mums sāktos karš, par savu valsti necīnītos, bet bēgtu, kur acis rāda. Gados jauni latviešu cilvēki plakātos saka: mēs darītu tāpat.
Taču lielākā daļa iedzīvotāju ir gluži pretējās domās, tāpēc plakāti jāvāc nost. Reiz jau latvieši necīnījās un pazaudēja savu valsti uz ilgu laiku. Tagad ANO Bēgļu aģentūras darbinieka Didža Melbikša organizētajai kampaņai internetā notiek pretkampaņa. Sauklis Mēs darītu tāpat! tiek papildināts - Mēs cīnītos!
Arī citas ANO organizācijas - Starptautiskās migrācijas organizācijas - pārstāvis Ilmārs Mežs liek noprast, ka par veiksmīgu kolēģa organizēto kampaņu uzskatīt nevar. Iespējams, lielāku izpratni sabiedrībā tā izraisītu, ja plakāta centrā būtu kāda ģimene no Austrumukrainas, kur arī notiek karš. Taču ukraiņu patvēruma lūgumus Latvija sistemātiski noraida. Līdz ar to ukraiņiem nav vietas ne mūsu valstī, ne plakātos. Bet par to, ka šogad 3000 cilvēku Vidusjūrā ir noslīkuši un savs tūkstotis vēl noslīks, gan der aizdomāties arī latviešiem.
