Šā gada pirmajā pusgadā Zāļu valsts aģentūra ir saņēmusi 171 zāļu blakņu ziņojumu, kas ir vairāk nekā pagājušajā gadā tādā pašā laika periodā.
Ziņojumus par zāļu blakusparādībām aģentūra saņem farmakovigilances sistēmas ietvaros. Sarežģītais nosaukums sevī ietver zāļu lietošanas drošuma datu vākšanu, pārraudzību un izpēti, lai identificētu jaunu informāciju par zāļu blaknēm un novērstu iespējamo kaitīgo iedarbību. Tāpēc ir tik būtiski ziņot atbildīgajām iestādēm par pamanītajām zāļu lietošanas blakusparādībām.
Vidējais ziņojumu skaits gadā parasti ir ap 300. Pērn tas bija 314, no tiem 51 ziņojumu iesniedza ārsti un farmaceiti. Savukārt Slimību profilakses un kontroles centrs sniedzis 89 ziņojumus par vakcīnu blaknēm. Lai gan ziņojumu skaits pēdējā laikā pieaug, tomēr tas varētu būt daudz lielāks, ja ārsti, farmaceiti, zāļu reģistrācijas apliecību īpašnieki un pacienti aktīvāk ziņotu par zāļu blaknēm, norāda Zāļu valsts aģentūras eksperti. Ziņojumu skaita pieaugumu nozares profesionāļi vērtē pozitīvi, jo tādējādi tiek iegūts vairāk informācijas par zālēm, to terapeitisko efektu, mijiedarbību ar citām vielām un citi dati. Zāļu pēcreģistrācijas uzraudzībai, tostarp ziņošanai par blaknēm, ir būtiska loma, jo tā ļauj konstatēt retas, bet dažkārt ļoti būtiskas blaknes un nemitīgi papildina trūkstošo informāciju par zālēm.
Nevienas zāles, kurām piemīt farmakoloģiska iedarbība, nevar būt pilnīgi nekaitīgas. Zāļu blakne ir cilvēka organisma nevēlama vai kaitīga reakcija, kas rodas, lietojot zāles, skaidro Zāļu valsts aģentūras speciāliste Egita Diure. Blaknes var būt dažādas, to raksturu var noteikt gan lietoto zāļu īpašības, gan zāļu lietotāja veselības īpatnības. Vienkāršāko blakņu piemēri ir galvassāpes, drudzis, nogurums, ādas izsitumi, slikta dūša, vemšana, caureja, reibonis. Dažas blaknes var parādīties tūlīt pēc zāļu lietošanas, bet citas - tikai pēc laika. Parasti vairākums zāļu blakņu ir vieglas un pāriet dažu dienu laikā, organismam pierodot pie zālēm. Tomēr dažiem cilvēkiem blaknes var būt nopietnākas, tāpēc nepieciešams mainīt ārstēšanas veidu vai retos gadījumos pat sākt papildu ārstēšanu. Terapeitiskās efektivitātes trūkums (dzīvību apdraudošu slimību gadījumos, vakcīnām, kontraceptīviem līdzekļiem) arī ir zāļu blakne.
Zāļu uzraugi arī atgādina: lai glābtu pacientu dzīvību un rūpētos par viņu veselību, ikvienam veselības aprūpes speciālistam jāapzinās, ka informācijas sniegšana par pacientam novērotiem veselības traucējumiem, kas saistīti ar zāļu lietošanu, ir būtiska. Zāļu valsts aģentūra aicina ārstus, farmaceitus un pacientus ziņot par zāļu blaknēm. To var izdarīt tīmeklī www.zva.gov.lv, aktivizējot baneri Atklāj zāļu otru pusi.
Zāļu valsts aģentūrā stāsta, ka par vienotas zāļu lietošanas drošības uzraudzības sistēmas nepieciešamību pasaulē sāka domāt pēc talidomīda traģēdijas 1961. gada ziemā. Kā vieglu miega un pretvemšanas līdzekli talidomīdu plaši izrakstīja sievietēm grūtniecības sākumposmā. Apmēram četrus gadus pēc zāļu plašas lietošanas dažādās pasaules valstīs konstatēja līdz tam reti novērotas iedzimtas kaites, ko raksturo deformētas ekstremitātes vai to trūkums. Epidemioloģiskā izpēte liecināja, ka šī jaundzimušo kaite radusies, mātēm grūtniecības laikā lietojot talidomīdu. Dažu gadu laikā lielākajā daļā pasaules valstu talidomīds jau bija izņemts no aprites.
